Aivita Lizdika
Atsaucoties uz alūksnieša Valda Skultes laikrakstā pausto sašutumu par Pils ielas asfalta “bojāšanu”, redakcija saņēma vēstuli no alūksnietes Svetlanas Upītes.
Viņa raksta: “Citādi to nosaukt nevar, man arī kā nodokļu maksātājai šis jautājums interesē. Ar jūsu starpniecību gribētos zināt, cik izmaksāja šie “nedarbi”. Piekrītu V. Skultem, ka pilsētā ir daudz aktuālāku ielu, tostarp, Helēnas iela, kuras prasa seguma uzlabošanu. Domāju, ka daudzi pilsētas iedzīvotāji piekritīs, ka uz Pils ielas nekā tāda akūta nebija, lai “bojātu” ceļa segumu. Ņemot vērā, ka pašvaldības izpilddirektors regulāri “skaisti atskaitās” iedzīvotājiem par padarītiem darbiem, lūdzu jūs pajautāt pašvaldībai par Pils ielas ielāpu izmaksām un sniegt atskaiti iedzīvotājiem par izlietoto naudas summu.”
Pārbūve veikta pirms desmit gadiem
Minēto jautājumu skaidro Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka. Viņa precizē, ka Alūksnes pilsētas tranzīta ielu – Pils ielas un P43 maršruta, kas ietver Jāņkalna ielu, Helēnas un Bērzu ielu posmus, seguma pārbūve ir veikta pirms 10 gadiem. “Ielu segumā ir izveidojušās bedres, plaisas, iesēdumi, vērojama virskārtas segregācija. Tajos krājas ūdens, kas ziemas periodā sasalst un veicina tālāku asfalta bojāšanos un bedrīšu veidošanos un/vai palielināšanos. Šādi seguma bojājumi atsevišķās vietās tranzītielās jau laboti agrā pavasarī,” skaidro E. Aploka. Viņa uzsver, ka ielu seguma labošana šobrīd ir veikta ar mērķi novērst plašākus asfalta bojājumus, kuru labošana nākamajā pavasarī varētu izmaksāt vēl dārgāk un radīt lielākas neērtības autovadītājiem. “Pirms remonta ielu segumu apsekoja pašvaldības iestādes “Spodra” un ielu uzturētāja valsts SIA “Latvijas autoceļu uzturētājs” speciālisti – nozares profesionāļi, lemjot par nepieciešamo rīcību. Darbu summa ir 8906,94 eiro + PVN,” atklāj pašvaldības pārstāve un norāda, ka pašvaldība šobrīd ir noslēgusi līgumu arī par Helēnas, Tirgotāju un Blaumaņa ielu posmu būvprojektu izstrādi.
Pagarina par trīs līdz četriem gadiem
Atsaucoties uz šo pašu publikāciju 30. augusta laikrakstā, redakcija saņēma arī Latvijas autoceļu uzturētāja komentāru. “Pirms remontdarbu veikšanas autoceļš vai pilsētas iela tiek apsekota un apzināta informācija par defektiem, kas ļauj novērtēt autoceļa posma stāvokli un izvēlēties atbilstošu remonta metodi. Līdz ar to tiek rekomendēts veikt tādus uzturēšanas darbus, kas pagarina autoceļa seguma kalpošanas laiku, pirms tiek veikta lielāka seguma rekonstrukcija,” norāda VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” pārstāve Sigita Paula. Vi-
ņa skaidro, ka plaisu aizpildīšanu asfalta segumiem veic, lai nodrošinātu asfalta seguma ūdensnecaurlaidību, kā arī, lai novērstu nopietnākus bojājumus, samazinātu seguma remonta izmaksas un pagarinātu ceļa seguma kalpošanas laiku. Nereti iedzīvotājiem šķiet, ka asfalts vēl labs, bet tiek veikti remontdarbi.
“Plaisas ļauj ūdenim iekļūt asfalta seguma dziļākajos slāņos, kas var izraisīt pamatnes bojājumus. Ūdens, īpaši aukstajā sezonā, var sasalt un izraisīt asfalta sabrukšanu. Atstājot plaisas bez remonta, īsā laikā var veidoties bedres, kas prasīs lielāku finansiālo ieguldījumu seguma remontam. Plaisas tiek aizpildītas ar bitumena mastiku, kas neļauj ūdenim iekļūt dziļāk ceļa seguma konstrukcijā. Savukārt, ja lokālās vietās plaisu tīkls ir blīvs, tad efektīvākā seguma remonta metode ir ar karsto asfaltbetonu – izfrēzēt konkrētu laukumu, un pēc tam to aizpildīt, ieklājot jaunu asfaltu,” stāsta uzņēmuma pārstāve. Viņa piebilst, ka, ja ir pieejams finansējums, tad var rekomendēt veikt arī autoceļa segumam vienkārtas virsmas apstrādi. “Darbu rezultātā tiek nodrošināta autoceļa seguma ūdensnecaurlaidība, atjaunota transportlīdzekļu riteņu saķere ar brauktuvi un tiek pagarināts autoceļa seguma kalpošanas laiks par trīs līdz četriem gadiem,” uzsver S. Paula.
Reklāma