Melnupe ir jāatjauno, taču dambim jeb aizsprostam jāpaliek — tāds ir Zeltiņu pagasta iedzīvotāju un ekspertu kompromiss Melnupes ilgtspējīgai apsaimniekošanai nākotnē. Pasaules Dabas fonda pārstāvji pirmo reizi Zeltiņos ieradās 2023. gada vasarā. Pēc gandrīz divu gadu diskusijām, kopīgām upes izpētēm panākta vienošanās un iedzīvotāji devuši “zaļo gaismu” upes atjaunošanai. Visi vēlas dzīvot pie sakoptas upes, kas ir bagāta ar zivīm un nav plūdu drauds.
“Dambis Zeltiņos nav Melnupes vienīgā problēma. Paši iedzīvotāji norādīja uz vietām, kur veidojas plūdi, ir pārāk mazas caurtekas, arī zivju resurss gadu gaitā kļuvis niecīgs. Lai virzītos uz priekšu, šobrīd svarīgi risināt plūdu jautājumu un meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Plūdu problēma vietējiem ir ļoti nozīmīga, un mēs to pilnībā saprotam,” skaidroja Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Plūdi ir viena no lielākajām vietējo iedzīvotāju problēmām, otra – zivju resursu samazināšanās. Pagājušā gada septembrī upes izpēti veica pētnieks Māris Liepiņš un biologs, zivju ekologs Matīss Žagars. Viņu secinājumi: zivju sugu daudzveidība Melnupē ir nevienmērīga – augšpus Zeltiņu dambja konstatētas tikai sešas sugas, savukārt lejpus dambja – 17. Eksperti norāda, ka tas ir tiešs dambja radīts efekts – migrējošās zivis netiek tālāk augšup pa upi, izzudušas arī citas zivju sugas. Zivju fauna ir būtiski ietekmēta cilvēka darbības rezultātā.
Tālākie soļi vēl nav precīzi izstrādāti – konkrēta plāna vai projekta šobrīd nav. Tomēr, tiekoties ar Zeltiņu pagasta iedzīvotājiem, eksperti saņēma konceptuālu atbalstu turpmākām darbībām. Kā uzsver M. Jentgena, vispirms nepieciešams atrast iespējas piedalīties kādā projektu konkursā un piesaistīt finansējumu konkrētu darbu veikšanai. Tiklīdz šāda iespēja radīsies, tiks iesniegts pieteikums, kas attieksies tieši uz Melnupi. “Šo visu sākām bez naudas, nebija tā, ka nācām ar naudas grozu un gribējām parunāt par dambja nojaukšanu,” pauda M. Jentgena. Vietējie gan pauda zināmu skepsi, pieļaujot, ka speciālisti četras reizes uz Zeltiņiem nebūtu braukuši vienkārši tāpat – noteikti bijusi arī kāda ieinteresētība. Tāpat iedzīvotājiem ir bažas, ka šis varētu kļūt par vēl vienu projektu, kurā bezjēdzīgi iztērēta nauda, – šāda pieredze Zeltiņos jau ir bijusi: darbi tiek veikti, taču nepareizi.
“Ir dabā balstīti risinājumi, kas nozīmē, ka izmantojam dabu, lai mēģinātu risināt cilvēku problēmas, piemēram, plūdus. Ja, piemēram, uztaisām palieņu teritoriju, kur ļaujam upei appludināt krastus vienā vietā, tas palīdzētu risināt plūdus citā vietā. Šāda metode Eiropā ir plaši izmantota, bet ne Latvijā. Redzam, ka te cilvēkiem ir problēma, un meklējam veidus, kā, sakārtojot vidi, varam atrisināt problēmu. Ne tikai Melnupe Zeltiņos, bet viss Melnupes baseins būtu laba vieta, kur to Latvijā mēģināt. Šobrīd finansējuma nav. Viss gan atkarīgs no tā, vai cilvēki grib. Ja negrib, necīnīsimies tālāk. Palieņu pļava ir tikai viena no lietām, kas būtu jādara,” norādīja Pasaules Dabas fonda pārstāve.
Visas problēmas Melnupē nevar atrisināt ar vienu darbību vien. Situāciju viņš salīdzināja ar cilvēka ķermeni, ja sāp gan roka, gan kāja, tad sākt labāk darīt kaut ko, lai viens nesāpētu. Ar katru risinājumu palielinās varbūtība, ka problēma atrisinās. Upi var padarīt veselīgāku. “Zeltiņi ir tikai daļa no Melnupes baseina, un, ja iedzīvotāji nav atvērti tālākām darbībām, demonstrācijas teritorijas meklēsim citur. Četras reizes braucām uz Zeltiņiem tāpēc, ka šī vieta sākotnēji šķita kā piemērots piemērs, kur kopā ar sabiedrību varētu meklēt dabā balstītus un ilgtspējīgus risinājumus,” teica M. Žagars. Uz ekspertu jautājumu, vai iedzīvotāji atbalsta darbus upē un ir gatavi turpināt sarunu, no zāles skanēja vienots sauciens: “Ja dambim liek mieru – tad jā!”
