Foto: SIA “Zaļā josta”
Ikdienā visbiežāk sastopamās videi kaitīgās preces ir izlietotas baterijas un
akumulatori, nolietotas riepas, kā arī atstrādātās smēreļļas. Neviena no
minētajām atkritumu pozīcijām nevar tikt izmesta kopā ar sadzīves atkritumiem
vai novietota līdzās atkritumu konteineriem, vai atstāta dabā – tās ir jānodod
utilizācijai speciālos videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos. Līgo svētku
periodā eksperti īpaši uzsver videi kaitīgo preču dedzināšanas riskus veselībai un
videi, atgādinot korektu videi kaitīgu preču atkritumu utilizēšanas kārtību.
Par to, kas ir videi kaitīgas preces, kā tās utilizēt un kāpēc tās nedrīkst dedzināt,
skaidro “Zaļā josta” pārstāve Signe Jānelsiņa.
Kas ir videi kaitīgas preces
Ik dienu Latvijā rodas ievērojams apjoms ar videi kaitīgu preču atkritumiem. Pārsvarā
tie rodas juridisku personu saimnieciskās darbības rezultātā, tomēr liela daļa šo
atkritumu rodas arī mājsaimniecībās. Piemēram, izlietotas baterijas un akumulatori,
kas sastopamas virknē mājsaimniecības elektroiekārtās. Ikvienam, kas savu auto un
citas tehnikas vienības kopj patstāvīgi, rodas nolietotas riepas, atstrādātas eļļas, eļļas
filtri, dažādas smēreļļas un to iepakojumi. Atkritumu apsaimniekošanas kārtība
nosaka, ka videi kaitīgās preces nedrīkst utilizēt kopā ar sadzīves atkritumiem – tie ir
jānodod pārstrādei speciālās šim nolūkam izstrādātās vietās un pieņemšanas punktos.
Videi kaitīgu preču utilizācijai izstrādāta īpaša kārtība
Izlietotu bateriju savākšanai no iedzīvotājiem izveidots plašs savākšanas tīkls.
Baterijas nodot pārstrādei var videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos, speciālās
savākšanas tvertnēs, kas izvietotas bateriju tirdzniecības vietās un dažādās valsts un
pašvaldības iestādēs. Lielāka apjoma izlietoto bateriju utilizēšanai iespējams pasūtīt
bezmaksas izvešanu no uzņēmuma, sazinoties ar specializēto bīstamo atkritumu
apsaimniekotāju, piemēram, AS “BAO”. Publiski pieejamie izlietoto bateriju
pieņemšanas punkti apkopoti kartē https://www.atkritumi.lv/lv/karte/baterijas-un-
akumulatori/
Kā paredz Atkritumu apsaimniekošanas likuma jaunākie grozījumi, turpmāk riepu
ražotājs riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietās nodrošina nolietoto riepu
pieņemšanu bez maksas vismaz tādā pašā apmērā, kādā persona iegādājusies riepas
šajā riepu tirdzniecības vai nomaiņas vietā. Riepu ražotājs riepu tirdzniecības vai
nomaiņas vietā, kā arī interneta tirdzniecības vietnē, kur riepas tiek piedāvātas
tirdzniecībai, ievieto informāciju par kārtību, kādā tas nodrošina nolietoto riepu
pieņemšanu. Ja riepu nomaiņu veic pašrocīgi, nolietotas auto riepas jānogādā
pārstrādei specialā videi kaitīgo preču pieņemšanas punktā. Sev tuvāko var sameklēt
vietnē https://www.atkritumi.lv/lv/karte/nolietotas-riepas/. Jāatceras, ka riepas bez
maksas vai par simbolisku maksu pieņem tikai no fiziskām personām un ierobežotā
daudzumā – līdz vienam riepu komplektam jeb 4 riepām gadā. Juridiskām personām
un nododot riepas vairumā, tiek piemērota maksa.
Atstrādātās smēreļļas ir videi kaitīgi atkritumi
Juridiskām personām radušās atstrādātās eļļas ir jāapsaimnieko likumā noteiktā kārtībā, noslēdzot līgumu par eļļu
savākšanu un utilizāciju ar specializēto bīstamo atkritumu apsaimniekošanas
uzņēmumu, kam ir licence šādu darbību veikšanai. Savukārt fiziskām personām, kas
auto eļļas maina paši, atstrādātās eļļas ir iespēja nodot bez maksas specializētos
bīstamo atkritumu nodošanas punktos, kuru darbību nodrošina pašvaldība. Sev
tuvākos var aplūkot kartē: https://www.atkritumi.lv/lv/karte/ella-un-ellas-filtri/
Videi kaitīgu preču dedzināšanas riski
Videi kaitīgas preces – riepas, eļļas – satur naftas produktus, kas sekmē šo atkritumu
degšanu. Izlietotu bateriju sastāvā esošās ķīmiskās vielas, iemetot tās ugunī, sprāgst
un deg ar krāsainām liesmām. Tomēr ir būtiski ielāgot, ka nevienu no videi kaitīgu
preču atkritumu veidiem nedrīkst dedzināt tam nepiemērotās iekārtās – mājas krāsnīs
vai kamīnā, mest ugunskurā vai grilā.
Sadedzinot atstrādātās eļļas tam nepiemērotās krāsnīs vai apkures iekārtās, atmosfērā
nonāk ievērojams siltumnīcefektu izraisošās gāzes CO 2 apjoms, kā arī virkne ar
kaitīgām un pat kancerogēnām vielām – hlors, broms, naftas produkti, policikliskie
aromātiskie ogļūdeņraži un citi ķīmiskie savienojumi.
Nolietotas auto riepas, sadegot, izdala sēra organiskos un neorganiskos savienojumus,
kam ir elpceļus kairinoša un smacējoša iedarbība, un ir īpaši bīstama astmas
slimniekiem. Arī izlietoto bateriju nonākšana ugunskurā ir nepieļaujama savas
bīstamības dēļ. Sadegot bateriju sastāvā esošajām skābēm un citām ķimikālijām,
bīstamie ķīmisko vielu savienojumi izgarojumu veidā nonāk gaisā un vēl daudzus
gadus saglabājas ugunskura pelnos un zemē. Šāda piesārņota ugunskura vieta vairs
nekad nebūs piemērota kartupeļu cepšanai. Turklāt, baterijām degot, to korpuss var
sprāgt un ķimikālijas var apdraudēt tuvumā esošos cilvēkus, radot smagus ķīmiskus
apdegumus.
Jāatceras, ka videi kaitīgu preču atkritumu dedzināšana apdraud dzīvo dabu
nekavējoties, ja dzīvās būtnes un cilvēks ieelpo kaitīgos dūmus un izgarojumus.
Savukārt piesārņotā augsne un ķimikālijas, kas nosēdušās uz tuvumā esošiem augiem
un nonākušas dzeramā ūdenī, pakāpeniski uzkrājas organismā, radot sākotnēji
šķietami nemanāmas, bet ilgtermiņā būtiskas sekas veselībai un pat ietekmēt nākamās
paaudzes.
Par konstatētu atkritumu dedzināšanu ir jāinformē pašvaldības policija. Par
neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tostarp dedzināšanu, var tikt piemērots
naudas sods – fiziskai personai līdz 1000 eur, savukārt juridiskai personai līdz 2800
eur.
Reklāma