Veselīgs dzīvesveids ir paradums, kam jāsākas bērnībā

Nekad nav par vēlu kaut ko mainīt uz labu, tomēr paradumi, kas izveidojas bērnībā, ir ļoti spēcīgi, tāpēc tas ir īstais laiks, kad likt pamatus veselīga dzīvesveida paradumiem, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutramegdibinātājs Kristofs Blaus. 

Laika trūkums vecākiem, ēšanas problēmas bērniem

“Manā bērnībā bērni ar lieko svaru skolā bija izņēmums. Tagad katrā klasē ir vairāki bērni ar svara problēmām. Lielākoties iemesls ir nepareiza ēšana, un tikai retos gadījumos pie vainas ir slimības,” stāsta Kristofs Blaus, kura dibinātais uzņēmums Nutrameg pērnsadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciālistiem izstrādāja veselīgu našķu recepšu grāmatu .

Veselības ministrija sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2022. gadā veiktā pētījumā secinājusi, ka 19,2% Latvijas piecgadīgo bērnu jeb katram piektajam piecgadniekam ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās. Toties tikai 10% vecāku uzskata, ka ar viņu bērna ķermeņa masu kaut kas nav kārtībā, tātad tikai puse šo bērnu vecāku apzinās aptaukošanās problēmu. 

“Dzīve jaunā ekonomikā nozīmē, ka mēs daudz strādājam un maz laika pavadām ar bērniem, mazāk viņus pieskatām un nepietiekami nododam izpratni par to, kas ir veselīgi, ko vajadzētu vai nevajadzētu ēst,” uzskata Kristofs Blaus. 

Vai kvalitatīvs vienmēr ir veselīgs?

Svara un ēšanas pareizību, pēc uzņēmēja domām, cilvēki neuztver sevišķi nopietni, līdz rodas nopietnas veselības problēmas. Arī pašam Kristofam savulaik nācies cīnīties ar gremošanas sistēmas problēmām un pazeminātu svaru – apmēram 20 kilogramiem. Viņš atklāj: “Mans tagadējais dzīvesveids ir ļāvis svaru stabilizēt optimālā līmenī nemainīgi nu jau apmēram desmit gadus. Ledusskapī man pārsvarā ir dārzeņi, siers, kāda gaļa vai zivs. Mājās nekad nav maizes. Kad gribu našķoties, cenšos turēties tālāk no čipsiem, tā vietā ņemu skābētus gurķīšus, mazos tomātiņus vai burkānus – tajos ir ļoti maz kaloriju, un tādas izvirtības nenodara postu formai.”

Uzņēmējs atzīst, ka sevi ēšanas ziņā ierobežo ļoti maz, taču to var atļauties, pateicoties stingram paradumam trīsreiz nedēļā cilāt svarus. Ar krosu un kardiotreniņiem regulēt svaru ir grūti. Savukārt muskuļi pat miera stāvoklī patērē vairāk kaloriju, nekā, piemēram, tauku šūnas tādā pašā svarā. Diviem cilvēkiem ar vienādu svaru var būt vajadzīgas pilnīgi atšķirīgas ēdienkartes, jo vienam svars sastāv no muskuļiem, otram – no taukiem. Katrs muskuļu kilograms ļauj mazāk uztraukties par apēstajām kalorijām.

Viņš arī atzīst, ka ēst patiešām veselīgi daudziem traucē sabiedrībā kultivēti mīti. “Mēs zinām, ka čipsi, limonāde un saldumi ir neveselīgi. Un tad patērētājs izvairās no šiem vispārzināmajiem ļaunumiem, dzīvo, tā teikt, diezgan godīgi, un brīnās, kāpēc tomēr katru gadu daži lieki kilogrami klāt. Bet, lūk, kas notiek. Piemēram, ražotājs reklamē savu dabisko, ekoloģisko, bio kviešu maizīti bez ģenētiski modificētiem graudiem. Izklausās veselīgi, bet vai vispār vajadzētu ēst baltmaizi un cik daudz? Tā, protams, var būt kvalitatīva, bet tas automātiski nenozīmē “veselīga” vai “diētiska”. Esmu saticis cilvēkus ar 20 liekiem kilogramiem, un viņi no sirds tic, ka dzīvo veselīgi. Bet uz darbu paņem līdzi dienišķo baltmaizīti ar sieru un šķiņķi, kausēto sieriņu – tās taču visas labas lietas, un cilvēks domā, ka ēd veselīgi, tie taču nav čipsi ar limonādi, tad jau viss kārtībā. Bet baltmaize, sviests, siers – tie ir baltie milti ar taukiem,” skaidro Kristofs Blaus. 

Bērnus barot kā nākotnes supercilvēkus

Kristofs Blaus ir pārliecināts, ka nozīmīgu darbu varētu un vajadzētu veikt skolās, lai bērni augtu skaistāki, veselāki, spēcīgāki un smadzenes strādātu labāk. 

“Ir apsveicami, ka no skolu ēdienkartēm izņemtas bulciņas un cukuroti dzērieni, bet kotleti ar balto mērcīti un kartupeļiem tur joprojām atradīsim, tā ēsta paaudzēs, kaut arī no uztura viedokļa nav labākā kombinācija. Manuprāt, ir izcila iespēja barot skolās bērnus kā supercilvēkus, kā nākotnes latviešu genofondu. Un to ietekmēt varam mēs, pieaugušie: ko uzliksim viņiem uz šķīvja, to viņi arī ēdīs. Ja uz šķīvja liktu vairāk svaigu dārzeņu, tvaicētas zivis, vērtīgus pilngraudu produktus, mēs dotu iespēju bērniem augt par supercilvēkiem ar izcilu veselību, kuriem arī pieaugot tos rasolus, zivju pirkstiņus un čipsus negribēsies,” ir pārliecināts Kristofs Blaus.

Uzņēmējs rosina saaicināt kopā labākos uztura speciālistus, trenerus, pārtikas tehnologus un pavārus un radīt labāko iespējamo, jaunākajos pētījumos balstīto skolu ēdienkarti, kas iekļaujas jau esošajā budžetā, lai bērni ēstu, cik iespējams, gudri. Uzturs būtiski ietekmē jebkuru, īpaši jau augošu organismu, smadzeņu darbību, tāpēc nodrošināt vērtīgu uzturu nozīmē veidot stiprāku un veselāku sabiedrību, kam galva strādā labāk visās jomās.