VEF teritorija – piemērota, bet dārga vieta baseinam

Vēl pagājušā gada pavasarī Alūksnes novada pašvaldības domē divi alūksnieši, Ilgonis Jevsejevs un Gunārs Plūme, iesniedza vairāk kā 800 iedzīvotāju parakstītu vēstuli par baseina nepieciešamību Alūksnē. Baseinu Alūksnē vajag, un Alūksnes novada pašvaldības domes pieņemtais lēmums iegādāties tā būvniecībai bijušo VEF teritoriju ir solis tuvāk daudzu alūksniešu sapnim. G. Plūmes ieskatā vieta ir atbilstoša un izpildās vairāki tehniskie ieteikumi, tomēr VEF iegāde Alūksnei ir par dārgu.

“Pilsētā un novadā dzīvojošajiem iedzīvotājiem jau pat no aptuveni 1970. gada ir sapnis par savu peldbaseinu. Ir veiktas vairākas iedzīvotāju aptaujas, kas pierāda to, ka Alūksnē peldbaseinu vajag,” norāda G. Plūme. Tomēr, lai baseins būtu tāds, kādu to vēlas iedzīvotāji, viņš rosina baseina apspriešanā, projekta vērtēšanā, izbūvē un ekspluatācijā iesaistīt pēc iespējas vairāk speciālistu, tostarp ikvienu ieinteresētu novada iedzīvotāju. “Ja izdotos baseinam iegūt degradēto VEF teritoriju, tad realizētos baseinu ekspluatācijas pamatnoteikums, ka siltuma avotam jābūt tā maksimāli iespējamā tuvumā. Jāvērtē arī teritorijā esošās ēkas un iespēja tās izmantot kā baseina palīgtelpas. Turklāt, uzbūvējot baseinu bijušajā VEF teritorijā, Alūksnes pilsētā likvidēsies vēl viena degradēta teritorija un ēkas,” norāda G. Plūme.

Uzlabosies iedzīvotāju veselība

Baseina būvniecībai būs vēl kāds būtisks ieguvums – uzlabosies novada iedzīvotāju veselība. G. Plūme teic – ja iedzīvotāji būs veseli, novads būs bagāts. “Ārsti, medicīnas personāls un daudzi iedzīvotāji uzskata, ka katra izārstēšana, dziedināšana, rehabilitācija un atpūta ir vērtīgāka par spriedelēšanām, runām, rakstiem, vispārīgām kritizēšanām un bohēmām. Siltums, ūdens un gaiss – katras dzīvības pamats un sākums. Tādēļ veselības uzturēšanai un nosargāšanai (baseina būvniecībai – red.) jāpalīdz un jāpiedalās visiem, visām organizācijām un iestādēm. Baseins būs noderīgs visiem – gan sēdoša, gan fiziska darba darītājiem, gan aktīviem sportistiem, gan tiem, kas ar dzīvi ir uz “Jūs”,” skaidro G. Plūme.

Tehniski ieteikumi

Viņš izstrādājis ieteikumus Alūksnes pilsētā tuvākā perspektīvā izbūvējamā peldbaseina būvniecības, siltuma un ekspluatācijas izdevumu mazināšanai. “Ieteicama paceļamā grīda, lai baseinu varētu izmantot gan pieaugušie, gan bērni, līdzīgi kā tas ir Ventspils baseinā. Izmantojami Limbažu pilsētā nesen izbūvētā un godalgotā baseina siltumizolācijas un arhitektūras risinājumi, kas piemērojami, ievērojot sagaidāmās apkures, ūdenspatēriņa, elektropatēriņa un ekspluatācijas turpmākās pieaugošās izmaksas. Telpu sienas un griesti var būt noformēti ar mākslas elementiem pēc arhitektu ieteikumiem. Ārstniecības un atpūtas telpās var būt paredzēts muzikālais fons,” iesaka G. Plūme. Saskaņā ar enerģijas papildieguves iespēju un paredzamajām izmaiņām likumdošanā ap 2025. gadu viņš iesaka jau uzreiz domāt par saules paneļu uzstādīšanu. Baseina ēkā varētu būt arī zona atpūtai, piemēram, novusa spēlei.

Citu novadu pieredze

G. Plūme vēlētos, lai, plānojot baseinā iekļautos elementus, izvērtētu arī fizkultūras speciālistu, iedzīvotāju, ārstu un fizioterapeitu atziņas par reabilitācijām un ārstniecības tehnoloģijām ar ūdens procedūrām vannās. Jādomā arī par speciālistu piesaisti, kuri jaunajā peldbaseinā vadīs peldēšanas apmācības un organizēs fizioterapijas. “Būtu labi uzstādīt tehnoloģiju ķermeņa, kakla un plecu masāžai, kas varētu aizstāt padārgo kaskādes masāžas veidu baseinā,” iesaka G. Plūme. Viņš zina, ka rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” ir pieejams baseins nodarbībām ūdenī un arī brīvajai peldēšanai. Pieejama sauna un tvaika pirts, baseins ir ar mainīgu dziļumu (sākuma dziļums 0,5 – 0,7 metri der arī bērniem) ar izmēriem 13 x 12 metri. “Tāpēc šis baseina projekts ar tā tehnoloģijām būtu lietderīgs Alūksnē. Baseins Jaunķemeros nav paredzēts profesionālai peldēšanai, bet gan relaksācijai. Tāpēc tas nav paredzams peldēšanas sacensībām ar 25 metru garumu un apmēram 12 metru platumu. Kā tas ir Balvu un citos analogos baseinos, lai gan peldēšanas sacensības tur tikpat kā nenotiek. Toties Alūksnes baseinā būtu pietiekams 12 x 12 metri, dziļums apmēram 1,7 metri, bet tilpums ap 145 kubikmetriem. Tad samazināsies regulāri nomaināmā un līdz 29 grādiem uzsildāmā ūdens daudzums. Samazināsies izbūvējamo sienu, pamatu, jumta izmēri un ventilējamā gaisa daudzums. Līdz ar to ievērojami mazināsies ekspluatācijas, siltuma zudumu un baseina izbūves kopējās izmaksas. Šogad valstī bija jāslēdz 12 x 25 metru baseins lielā siltumenerģijas patēriņa dēļ,” iesaka viņš.

Lai Alūksne saņemtu nepieciešamo finansējumu baseina būvniecībai, G. Plūme plāno Latvijas Pašvaldību savienībai nosūtīt vēstuli, pievienojot kopiju ar pērn savāktajiem parakstiem.