Valsts prezidents valdības sastādīšanu uztic Evikai Siliņai

Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis “Jaunās vienotības” (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Lēmumu par Siliņas aicināšanu Rinkēvičs pieņēma pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar visām Saeimas frakcijām. Siliņa bija vienīgā partiju oficiāli izvirzītā pretendente premjera amatam.

Prezidents cer, ka līdz septembra vidum valdība tiks izveidota. Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. 

“Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu,” sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Siliņa pateicās Valsts prezidentam un JV kolēģiem par doto uzticību un informēja, ka piektdien sāks jaunās valdības veidošanas sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), “Apvienoto sarakstu” (AS), Nacionālo apvienību (NA) un “Progresīvajiem”. 

Siliņas tikšanās ar Valsts prezidentu par progresu valdības veidošanas sarunās paredzētas trešdien.

Šonedēļ Rinkēviča konsultācijās ar partijām tika pārrunāts jaunas koalīcijas veidošanas process, un Valsts prezidents noskaidroja politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem.

Rinkēvičs trešdien sacīja, ka “neesot naivs” par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.

Plašāka koalīcija prezidenta ieskatā ir ne vien iespējama, bet arī vēlama, salīdzinot ar jebkuru trīs partiju koalīcijas variantu, tomēr tas būs diskusiju jautājumus turpmākajās sarunās. Prezidents respektē partiju ideoloģiskās atšķirības un “neieslēgs pilī” partijas, kamēr tās neatrisinās domstarpības, tomēr, viņaprāt, partijām būtu jāatkāpjas no emocijām un sarunas par turpmāko jāsāk no nulles.

Gandrīz nepastāv iespējas NA un “Progresīvajiem” vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.

Saskaņā ar Satversmes 56.pantu Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Atbilstoši Satversmes 59.pantam topošajam Ministru prezidentam un ministriem vēl nepieciešams saņemt Saeimas uzticību.

Siliņa ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā viņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

Viņa dzimusi 1975.gadā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.

Politikā viņa debitēja 2011.gadā, kad kandidēja uz 11.Saeimu no Zatlera Reformu partijas. Tā paša gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī – par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri.

Siliņa kandidēja arī 13.Saeimas vēlēšanās – jau JV sarakstā. 2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas “Vienotība” valdes locekle.

Kā ziņots, Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet “Progresīvajiem” – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.

Partijai “Stabilitātei” ir desmit mandāti un “Latvija pirmajā vietā” – astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.