Vai esam gatavi jaunajam normālajam tūrismā?

Cilvēki visos laikos gribējuši ceļot, iepazīt jaunus apvāršņus, un šī vēlme nezudīs arī pēc pandēmijas ieviestajām korekcijām. Taču tā mainīsies. Tūrisms šodien ir stāsts par atšķirīgu produktu radīšanu un dažādiem veidiem, kā tos pasniegt. Vai un kā nākotnē ceļosim, vai jaunajā, normālajā tūrismā Latvijai kā tūrisma galamērķim būs īpaša vieta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta organizētajā vebinārā “Jaunais normālais tūrismā” stāstīja biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

Tūrisma nozare kopumā turpina pastāvēt un būs arī nākotnē, norāda profesors, taču mums jāsāk rēķināties ar jēdzienu “jaunais normālais tūrismā”, proti, kāda šajā nozarē ir jaunā realitāte un kāda ir situācija, raugoties ar nozares galvenā klienta – tūrista – acīm.

Pandēmija mainījusi ceļotāju

Kāda tad ir klienta jeb tūrista loma šajā stāstā un kā esošā situācija ir mainījusi patērētāju? “Atverot ziņu portālus un lasot sociālo tīklu ierakstus par ceļošanu, ir ļoti viegli atrast tādus komentārus, kuri radījuši sava veida sienu starp ceļojumu organizētājiem un ceļotājiem. Ir radīta vide, kurā tūrisms ļoti bieži tiek padarīts par kaut ko sliktu. Mēs esam pamanījušies sākt kaunināt tos, kuri izvēlas ceļot, mēs pēkšņi esam mainījuši savu noskaņojumu par tūrismu kopumā. Ir interesanti lasīt bijušo ceļotāju ierakstus par to, ka ceļošana nav vajadzīga un nepieciešama. Papētot šī paša cilvēka ierakstus pirms kāda laika, redzam, ka viņi savulaik ir ceļojuši vismaz piecas reizes gadā. Līdz ar to mums viens no nopietnajiem uzdevumiem ar daļu no mūsu klientiem un ceļotājiem nojaukt šo sienu, kas ir radusies pārprastas pareizības vai pārprastu viedokļu rezultātā,” stāsta Ē. Lingebērziņš.

Vai ceļot ir kauns?

Šī tendence nosaukta par “travelshaming” jeb ceļošanas kaunināšanu. “Kaunināšana notiek par to, ka ceļot nav labi, ka labākais, ko var darīt, ir palikt mājās. Arī tūrisma nozare ļoti nopietni attiecas pret epidemioloģisko situāciju, un mūsu interesēs tāpat kā jebkura cilvēka interesēs ir pēc iespējas ātrāk tik cauri šai situācijai un nonākt tādos apstākļos, kuros mēs varam darīt to, ko gribam. Ir vairāki virzieni, kādos galamērķi un tūrisma uzņēmēji varētu strādāt, lai cilvēks nonāk atpakaļ pie atziņas, ka ceļošana tomēr nav nosodāma vai kaunināma. Iespējams, vairāk kā nekad agrāk, ir svarīga mijiedarbība, ko pavada komunikācijas nepārtrauktība. Tas, ka mēs vairs tik aktīvi nestrādājam, nenozīmē, ka mums nav jākomunicē ar klientiem dažādos kanālos, stāstot, skaidrojot situāciju, rosinot cilvēkus domāt par ceļošanu, dalīties atmiņās par ceļojumiem,” rosina speciālists.

Viens no vadošajiem domniekiem tūrisma nozarē Aldis Kušķis minēto tēmturi “travelshaming” latviskojis kā “CeļotNavKauns”, ko var izmantot, aicinot cilvēkus domāt par ceļošanu un turpināt rīkoties tā, lai ceļošana atjaunojoties kļūst atbildīgāka, saturīgi pilnvērtīgāka, interesantāka un ilgtspējīgāka.

Visi joprojām gatavi doties uz Itāliju

Taču situācijā ir arī gaišās krāsas. “Pētījumā tika aptaujāti gandrīz 4000 eiropieši par to, kurām valstīm tie dotu priekšroku ceļojot tad, kad tas bus iespējams. Te parādās tāda pati aina, kāda tā bijusi līdz pandēmijai, kur klasiski Spānija, Francija un Itālija paliek izvēļu augšgalā. Vismaz pagaidām Latvija šajā skalā ir turpat, kur bija. Tādēļ mums ir pamats ticēt, ka vēl neesam nokavējuši iespēju atjaunot ceļošanu Latvijā daudz labākā kvalitātē un lielākā intensitātē nekā tas, iespējams, bijis līdz šim. Kopumā ceļošanas noskaņojumam nav korelācijas ar pandēmijas tiešo ietekmi uz atsevišķām valstīm. Redzam, ka valstis, kas pandēmijā visnopietnāk cietušas, joprojām saglabā savu pievilcību tūristu acīs, neskatoties uz to, ko katru dienu dzirdam ziņās,” vērtē tūrisma speciālists.

Pietrūkst vissezonas infrastruktūras

Noslēdzoties siltajai sezonai tūrisma speciālists iesaka domāt par vissezonas infrastruktūru. “Mēs ļoti labi un ātri varam radīt tādus tūrisma produktus, kas ir interesanti vasaras sezonā, kur ir viegli fiziski distancēties, būt brīvā dabā un svaigā gaisā, savukārt, iestājoties aukstākam laikam, interese iziet ārpus sava komfortablā dīvāna un istabas, dodoties ceļot, ievērojami sarūk, jo mēs redzam, ka kopumā tūrisma infrastruktūra neļauj veiksmīgi izaugt attiecībā uz vissezonas produktiem,” vērtē Ē. Lingebērziņš.

Foto: Pixabay

Vairāk par jauno normālo tūrismā un citus nozares speciālista ieteikumus lasiet laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas.”