Uzsākta Bejas aizsprosta nojaukšana

Pasaules Dabas Fonds uzsācis Bejas aizsprosta nojaukšanu, lai atjaunotu Alūksnes upi – tās dabisko gultni un brīvo tecējumu, kas uzlabos ūdens kvalitāti upē un atbrīvos migrācijas ceļu zivīm un citiem dzīviem organismiem. Darbs pie šī projekta ilgst jau 3 gadus un to plānots pabeigt līdz šīs vasaras beigām, noslēdzot to ar krasta sakopšanas darbiem.

Bejas slūžas ir vienīgais aizsprosts 24 kilometrus garajā Alūksnes upē, kas, pēc ekspertu atzinuma, bija avārijas stāvoklī un vairs netika saimnieciski izmantots. Pēc aizsprosta nojaukšanas visa upe atkal būs brīvi plūstoša, un tajā varēs migrēt un nārstot zivis, ūdenī paaugstināsies skābekļa līmenis un ūdens kvalitāte uzlabosies.

Pirms darbu uzsākšanas tika veikta upes apsekošana un izpētes darbi, lai iegūtu datus par upes ekosistēmas stāvokli, un viens no būtiskākajiem soļiem – atļauju saskaņošana demontāžai. Bejas aizsprosta nojaukšanas darbi tika uzsākti 8. maijā ar pakāpenisku ūdens nolaišanu, katru dienu samazinot ūdens līmeni par 20 centimetriem, lai neradītu applūšanas risku apkārtējās teritorijās. Ņemot vērā, ka uzpludinājums nebija tīrīts vairāk kā 40 gadus, dīķī bija sakrājies ievērojams nogulšņu daudzums. Svarīgi ūdens nolaišanu veikt pavasarī, kad upē ir vairāk ūdens un nogulumi ar straumes palīdzību var dabiski aizskaloties, atklājot akmeņus, kas ir upes gultnē. Šobrīd ir grūti precizēt, cik ilgā laikā visas nogulsnes tiks aizskalotas, jo tas ir atkarīgs no straumes ātruma, ūdens daudzuma un nokrišņiem. Tomēr, apsekojot upi dambja augšpusē, jau var redzēt, ka atjaunojas Eiropas nozīmes biotops – upes straujteces un dabiskie posmi, kuri vēl pirms gada bija nosegti ar stāvošu ūdeni un nogulsnēm.

Lai gan lielākās izmaiņas pēc aizsprosta nojaukšanas ir iespējams redzēt jau tagad, projekts vēl nav noslēdzies. Nākamais solis būs vertikālo baļķu izņemšana, kas veido daļu no dambja struktūras. Tie tiks izņemti tad, kad lielākā daļa no sedimenta būs aizskalojusies. Pēc tam notiks nepieciešamā zivju ceļa izbūve. Lai upi un zivju migrāciju ceļu atjaunotu pilnībā, ir nepieciešams upes gultnē izvietot akmeņus un oļus pāri tilta slieksnim, imitējot dabisku upes gultni. Plānots sagatavot nepieciešamo tehnisko projektu, lai zivju migrāciju ceļš būtu pārvarams pat mazākajiem upes iemītniekiem un organismiem. Projekta noslēgumā Pasaules Dabas Fonds ar sabiedrības iesaisti veiks upes piekrastes sakopšanas darbus.

“Pēc vairāku gadu darba, beidzot ir pienācis brīdis, kad mēs tam sākam redzēt rezultātus. Milzīgs prieks par to, cik ātri upe iegājusi savā vecajā gultnē un cik ātri sāk veidoties straujteces vietās, kur tās bija pazudušas. Beidzot arī Latvijā mums būs vieta, kurā to varēsim redzēt. Šis projekts nebūtu iespējams bez tā finansētāju, pašvaldības un sabiedrības atbalsta. Lai gan šis ir pirmais šāda mēroga projekts Latvijā, ceru, ka tas nebūs pēdējais. Šķēršļu nojaukšanas kustība Latvijā ir tikai sākusies, un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai to paātrinātu – no likumdevēju puses ir nepieciešams mazināt birokrātiskos šķēršļus, no aizsprostu īpašnieku puses ir nepieciešama pretimnākšana, un no iedzīvotājiem ir nepieciešams atbalsts dabisku upju atjaunošanā,” uzsver Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.