Uz parāda – 12 miljoni eiro

Alūksnes novada pašvaldības dome, atturoties Arturam Dukulim un Modrim Lazdekalnam, apstiprināja 2022. gada pārskatu. Tajā vislielākie ieņēmumi un arī izdevumi bija saistībā ar projektu realizāciju.

Visvairāk no valsts budžeta

Pagājušā gada lielākos ieņēmumus pašvaldības budžetā sastāda transferti jeb gadskārtējā valsts budžeta likumā īpaši iezīmēti budžeta līdzekļu pārskaitījumi, kas no visiem ieņēmumiem ir 61 %, informē pašvaldības Centrālās administrācijas Grāmatvedības nodaļas vadītāja – galvenā grāmatvede Valentīna Fedotova. Tas galvenokārt ir apjomīgais realizējamo projektu finansējums. Otrajā vietā ar 31 % ierindojas ieņēmumi no nodokļiem.

Pēc uzkrāšanas principa, kas nav reāla naudas plūsma, pirmajā vietā izdevumu pozīcijā ar 39 % no visiem izdevumiem sastāda atalgojums pašvaldības iestādēs, bet otrajā vietā ar 15 % – pakalpojumu saņemšana. “Neskatoties uz to, ka kopš pagājušā gada inflācija pieaugusi aptuveni par 20 procentiem, salīdzinot ar 2021. gadu, izdevumi par krājumu iegādi palielinājušies vidēji tikai par 28 procentiem,” saka V. Fedotova.

Vērtējot ienākumus pēc naudas plūsmas, lielāko daļu jeb 40 % naudas kontos sastāda transferti, bet otra lielākā ieņēmumu daļa jeb 20 % no ieskaitītās naudas kontā veido aizņēmumi. Ieņēmumi no nodokļiem pērn bijuši 21 % apmērā no visiem ieņēmumiem.

Vislielākie ieguldījumi izglītībai

Komentējot pārskatu, domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers laikrakstam skaidro – pagājušais gads iezīmējās ar to, ka pašvaldība piesaistīja ļoti plašu Eiropas Savienības finansējumu un valsts budžeta dotācijas, līdz ar ko bija nepieciešams arī līdzfinansējumam aizņemties ļoti ievērojamus līdzekļus Valsts kasē. “Visās pozīcijās aizņēmāmies tik, cik bija noteikts, bet būtiska sadaļa bija ģimnāzijas remontam nepieciešamais finansējums. Šo naudu pašvaldība aizņēmās simtprocentīgā apjomā, jo tam nebija valsts atbalsta. Pavisam kopā, lai realizētu Eiropas Savienības līdzfinansētos un valsts atbalstītos projektus, kur ietilpst arī Sporta zāles celtniecība, pašvaldība izglītības sistēmas sakārtošanai novadā vien aizņēmās 12 miljonus eiro,” atklāj Dz. Adlers.

Vēl ilgi leposies

“Ir sāpīgi aizņemties tik ievērojamu summu, bet tajā pašā laikā, kad pienāks šī gada 1. septembris un nākamā gada 1. janvāris, kad jābūt gatavam ģimnāzijas vēsturiskajam korpusam, mēs savu izglītības tīklu būsim sakārtojuši atbilstoši mūsdienu izglītības prasībām un kvalitātei. Pašlaik, iespējams, to vēl neapzināmies, bet domāju, ka ar to mēs vēl ilgi leposimies. Kad tas būs pabeigts, mūsu izglītības sistēma būs atbilstoša visām Eiropas Savienības prasībām,” saka pašvaldības domes priekšsēdētājs un piebilst, ka nenožēlo šos aizņēmumus, jo pasaule attīstās un mainās, naudai vērtība krītas, bet procentu likmes aug. “Ja to darītu tikai šogad, iespējams, tas viss maksātu vēl dārgāk. Ja nebūtu to darījuši pērn, šobrīd mēs būtu neliels aizmirsts novads pierobežā. Tagad mūs saredz kā novadu, kas strauji attīstās, kur augstā līmenī būs izglītība, kultūra un sports, vēl nepieciešams tikai kvalitatīvs dzīvojamais fonds. Turpināsim atbalstīt uzņēmējdarbību un ražošanu, kas arī nodrošinās turpmāko attīstību novadā. Darbs rit pēc izstrādātās programmas, virzība notiek pēc attīstības un investīciju plāna, nekas nav bijis nepareizi,” saka pašvaldības domes priekšsēdētājs.