Gulbenes – Alūksnes bānītis ir vēsturisks un nozīmīgs objekts ne tikai Alūksnes novada pašvaldībai, tas ir arī Baltijā vienīgais vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļš, kas joprojām veic regulārus pasažieru pārvadājumus. Nenoliedzami, tas ir viens no tūristu magnētiem mūsu novadā, tādēļ pašvaldība pēdējos gados īpaši gādā par stacijas kvartāla attīstību, tostarp sadarbībā ar uzņēmējiem un biedrībām.
Šopavasar aprīlī Alūksnes novada dome lēma saglabāt savu tiešo līdzdalību SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus un drošus regulāros pasažieru pārvadājumus šaursliežu dzelzceļa līnijā Gulbene – Alūksne, pilnveidot un attīstīt tūrisma pārvadājumus, infrastruktūru un sniegt to pakalpojumu klāstu, veicinot Alūksnes novada atpazīstamību, nodrošinot kultūrvēsturiskā un industriālā mantojuma saglabāšanu. SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” valdes loceklis Aldis Kreislers uzskata – šī nav organizācija tradicionālā izpratnē, bet vēsturisks objekts, tādēļ pašvaldību dalība tajā ir vairāk goda lieta un iespēja būt lietas kursā par to, kas notiek uzņēmumā. “Nevienam te nav vadošās ietekmes – visi kopā sadarbojamies,” viņš saka. Tomēr alūksnieši A. Kreisleram uzdeva daudz jautājumu par to, kādus ieguldījumus veic gulbenieši bānīša attīstībā, iztaujājot viņu tautsaimniecības komitejas sēdē.
Rīt nekas nebeigsies
A. Kreislers norāda – pašlaik dienas kārtībā nav jautājums, ka bānītim varētu nepiešķirt valsts finansējumu, jo noteikts, ka tuvākajos gados SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītim” paliek finansējums 2015. gada apmērā, reizinot to vēl ar koeficientu. “Esam publiskā finansējuma saņēmēji kā vēsturiskā mantojuma dzelzceļš, lai gan esam komercsabiedrība. Darām visu iespējamo, lai visi uz mums skatītos kā nopietnu partneri, kas pilda solījumus un dara visu pēc iespējas labāk. Nav bažām pamata, ka mums viss rīt beigsies,” saka A. Kreislers.
SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītim” 2019. gadā pašu apgrozījums (ko ietirgo no biļetēm, pasākumiem un citām aktivitātēm – red.) bija 74 200 eiro, bet pērn – tikai 46 000 eiro, jo bija jāievēro “Covid” ierobežojumi un daudzas aktivitātes nevarēja notikt.
Savukārt valsts dotācijas finansējums 2019. gadā bija 454 200 eiro, bet pērn krietni vairāk – 588 200 eiro, ko A. Kreislers skaidro ar Eiropas fondu projekta īstenošanu. SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītim” 2019. gadā peļņa bijusi 3400 eiro, bet pērn – 81 181 eiro.
Pārvadājumu rekords
Stāstot par pēdējā laikā paveikto, A. Kreislers kā lielākos nosauc darbus Gulbenes stacijā. “Pērn piesaistījām Eiropas fondu finansējumu, ieguldījām savu līdzfinansējumu un renovējām depo ēkas jumtu, kas tecēja, fasāde bija sliktā stāvoklī – to remontējām.
2020. gads visiem pārvadātājiem bija ļoti nelabvēlīgs “Covid-19” dēļ, tādēļ pasažieru kritums mums bija 16,5 %. Salīdzinoši – ja 2019. gadā pārvadājām 21 800 pasažierus, tad pērn tikai 18 200 pasažierus. Toties jūlijā un augustā pērn piedzīvojām pārvadājumu rekordu – valstu robežas bija slēgtas, tādēļ tūristi izmantoja iespējas un intensīvi ceļoja pa Latviju. Līdz ar to mums pasažieru kritums nebija tik dramatisks kā pārvadājumiem ar autobusiem, kur tas bija 40 – 50 %,” stāsta A. Kreislers.
Viņš uzsver – pērn ļoti daudz brauca arī cilvēki ar ģimenēm. “Par to mums pat nācās rakstīt paskaidrojumus Autotransporta direkcijai, kāpēc ir tik daudz izmantotas ģimeņu atvieglojumu kartes “3+”! Bet reāli ģimenes arī brauca,” viņš norāda.
Kas “pieder” bānītim?
2016. gadā “Latvijas Dzelzceļš” organizēja izsoli un SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” iegādājās depo ēku Gulbenē par 44 000 eiro. A. Kreislers uzsver – “Latvijas Dzelzceļš” depo ēkas uzturēšanā ieguldījumus nebija veicis, arī līdzās esošais stāvlaukums bija nolietots.
“SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītim” pieder arī vairāki kravas vagoni, kas bija depo teritorijā, un viena lokomotīve, ko paši iegādājāmies. Ikdienā braucošie vagoni un lokomotīve pašlaik pieder Gulbenes novada domei, bet kontrolējošās un uzraugošās institūcijas spiež atteikties no šāda veida iesaistes komercsabiedrībā, jo iznomāt ritošo sastāvu nav pašvaldībai raksturīga darbība. Kāds tam būs risinājums – pagaidām nav zināms, bet idejas, kā situāciju atrisināt, ir. Galvenais – lai ritošais sastāvs nepazūd no šīs šaursliežu dzelzceļa līnijas. Mums der jebkurš variants, kas mazina risku, lai ritošo sastāvu aizvestu prom,” sacīja A. Kreislers.
Savukārt sliedes pieder “Latvijas Dzelzceļam”, kam SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” maksā infrastruktūras maksu par sliežu lietošanu 130 000 līdz 140 000 eiro gadā. “ Tikai par to, lai pa sliedēm brauktu. Pēc savas iniciatīvas pieturu punktos esam nomainījuši paviljonus, jo “Latvijas Dzelzceļš” to nedarīs tik mazā šaursliežu līnijā un, ja arī darīs, tas maksās dārgi. Pašlaik strādājam, lai pietura “Vējiņi” arī tiktu remontēta. Protams, ja raugāmies no biznesa viedokļa, tad biznesa te nav – tā ir tikai labdarība. Dividendes nemaksā un, domāju, nemaksās nekad. Bānītis ir tūristu magnēts, un te tas bizness nāk atpakaļ – caur cilvēkiem, kuri brauc. Šis ir unikāls gadījums,” teica A. Kreislers.
Nav peļņas avots
SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” šopavasar nodarbināja 26 darbiniekus. SIA pašlaik ir 11 akcionāri – divas pašvaldības – Alūksnes un Gulbenes, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība, pats A. Kreislers un septiņas fiziskas personas. Vai SIA kādreiz varētu atpirkt visas akcijas un pati kļūt par lielāko akcionāru? A. Kreislers vēlreiz uzsver – bānītis nav peļņas avots.
“Ir 11 akcionāri un nevienam nepieder kontrole – tas ir pamats, ka neviens no šiem akcionāriem neizdomās kādas dīvainības, kas apdraudēs regulāros pasažieru pārvadājumus. Ja īpašnieks būtu bagāts cilvēks vai organizācija, kurš 400 000 – 500 000 eiro investēt gadā nepelnošā uzņēmumā būtu gatavs tikai sava prieka pēc, – nedomāju, ka ir kāds tāds cilvēks, kurš būtu gatavs ko tādu “pavilkt”. Protams, pasaulē ir tādi piemēri, Anglijā ir viens tāds, kur tikai vienīgi ar biļetēm un suvenīriem pelna, lai savu darbību finansētu, bet viņu apgrozījums gadā ir divi līdz trīs miljoni un pat vairāk. Ja mums būtu tāds apgrozījums, iespējams, arī mēs varētu sevi nodrošināt. Šādos dzelzceļos Eiropā un pasaulē strādā entuziasti – tie, kuri darba mūžu nostrādājuši dzelzceļā un, aizejot pensijā, strādā kā entuziasti. Latvijā neredzu 20 – 50 šādus entuziastus,” norādīja A. Kreislers.
Lai Gulbene arī iespringst
Diskutējot par šo SIA Alūksnes novada domes aprīļa tautsaimniecības komitejas sēdē, deputāts Ainars Melders vērsa uzmanību, ka Alūksnes pašvaldība līdz šim veikusi lielus finanšu ieguldījumus gan Alūksnes stacijas ēkas remontā, ko burgernīcas vajadzībām iznomā uzņēmējs, iekārtojusi stacijas šķūnī unikālu ekspozīciju par dzelzceļu un atjaunojusi šķūni, kā arī labiekārtojusi teritoriju. “Rupji rēķinot, Alūksne ielikusi gandrīz pusmiljonu eiro, bet cik ielikusi Gulbene, lai veicinātu komercdarbību un bānīša attīstību? Gulbenē bānīti tagad izmanto pārsvarā kāzām un līdz Stāmerienai. Bet Alūksnē ir, ko redzēt, tāpēc te brauc. Ja bānīša maršrutā pieturās pa vidu vēl kaut ko izveidotu, būtu labāk. Alūksne jau taisa, lai Gulbene arī iespringst,” sacīja A. Melders.
A. Kreislers rosināja neskatīties šādi uz ieguldījumiem. “Gulbenes novada pašvaldība ir paņēmusi nomā Gulbenes staciju, kur iekārtota ekspozīcija. Daudzas aktivitātes veic Stāmerienā – ir skatu laukums. Cik tieši – tas jāprasa pašai Gulbenei,” pauda A. Kreislers.
Alūksni par piemēru
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzskata, ka A. Kreisleram jābūt zinošam par pašvaldības ieguldījumu apjomiem, jāattīsta diskusijas. “Alūksnes investīcijas veicinājušas bānīša atpazīstamību. Gribētos, lai arī Gulbene iegulda vairāk savas stacijas attīstībā. SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītī” strādā vairāk nekā 20 darbinieki, lielākā daļa – Gulbenes iedzīvotāji, Gulbene saņem no viņiem iedzīvotāju ienākuma nodokli – jābūt atdevei. Alūksnei šādu darbinieku nav. Ja tā ir mūsu kopīga kompānija, tad visiem vajadzētu skatīties kā uz savu un veicināt tās attīstību. Alūksnē runājam arī ar uzņēmējiem, kuri ir gatavi līdzās attīstīt infrastruktūru,” pauda Dz. Adlers.
A. Kreislers iebilda, ka SIA spēkos neesot ietekmēt Gulbenes pašvaldību. “Mēs jau visās sapulcēs minam Alūksni par piemēru. Ietekmēt nevaram – viņi paši lemj. Rīvēšanās starp abām pilsētām bijusi visu laiku. Vieni uz otriem skatās, un mēs, SIA, esam pa vidu. Cik cilvēku, tik viedokļu. Savulaik bija ideja, ka arī sliedes pārņemt no “Latvijas Dzelzceļa”. Tagad likums to vairs neļauj, kad varēja – abas pašvaldības nespēja savā starpā vienoties. Tagad visam pa vidu ir “Latvijas Dzelzceļš”, kam jāmaksā. Aicinām Gulbeni visu laiku investēt. Mums ļoti patīk tas, ko dara Alūksne,” uzsvēra A. Kreislers.
UZZIŅAI
*SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” Alūksnes novada domei pieder 4,54 % jeb divas daļas no pamatkapitāla. Pamatkapitāls ir 6600 eiro.
*2020. gadu SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” ir noslēgusi ar peļņu 81 181 eiro apmērā, ko ieguldīs valdījumā un īpašumā esošās infrastruktūras atjaunošanā un uzlabošanā.
*SIA ir aktualizēta darbības stratēģija 2021. – 2025. gadam, devusi atļauju slēgt papildu darba izpildes līgumu par papildu inženiertehniskiem darbiem pie tvaika lokomotīves bukšu mezglu un tvaika katlu remontiem, motodrezīnas restaurācijai.
*No 2020. gadam izvirzītajiem mērķiem SIA nav īstenojusi ieceri par Papardes pieturas atpūtas zonas uzlabošanu.
