Šodien ‒ Starptautiskā dzimtās valodas diena

Šodien atzīmējam Starptautisko dzimtās valodas dienu. Visā pasaulē tā tiek svinēta 21. februārī un tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību valodu daudzveidībai un dzimtās valodas vērtībai un skaistumam.

Starptautiskā dzimtās valodas diena 21. februārī tiek atzīmēta kopš 1999. gada. To ieviesa Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ar mērķi veicināt valodu daudzveidību, jo daudzas no tām pasaulē ir apdraudētas.

Ko mēs zinām par savu valodu?

Latviešu valoda ir dzimtā valoda ap 1,5 miljoniem cilvēku pasaulē, no tiem Latvijā dzīvo ap 1,15 miljoni cilvēku, vēsta “Letonika.lv.” Latviešu valodā runā ap 350 000 latviešu ārzemēs. Kā otro valodu to pārzina un lieto ap 500 000 cilvēku.

Salīdzinājumam ‒ pasaulē ir vien aptuveni 200 valodu, kuru runātāju skaits sasniedz 1 miljonu cilvēku. Teju pusei jeb ap 3000 pasaules valodām runātāju skaits nepārsniedz 1000 cilvēku. Lielākā daļa no šīm valodām ir uz izmiršanas robežas. Katru mēnesi pasaulē izzūd vairākas valodas, un līdz ar tām ‒ šo valodu pārstāvētais kultūras mantojums.

UNESCO Apdraudēto valodu sarkanajā grāmatā ir ierakstīta Latvijas pirmiedzīvotāju lībiešu valoda. 2013. gadā mūžībā aizgāja pēdējā šīs valodas runātāja, kurai tā bija dzimtā valoda. Pašlaik ir grupa lībiešu pēcteču, kas no vecvecākiem vai mācību ceļā ir apguvuši lībiešu valodu un spēj tajā sazināties.

Der zināt, ka vienota latviešu valoda izveidojās, saplūstot dažādu Latvijā mītošo baltu un somugru tautu valodām un novadu dialektiem. Par latviešu tautības valodu var runāt, sākot ar 16. gadsimtu, kad beidza pastāvēt kuršu cilts un valoda.

Vecākais zināmais rokraksta teksts latviešu valodā ir Gisberta tēvreize, kas ierakstīta 1507. gadā izdotā katoļu agendā. Iespējams, ka atsevišķi pieraksti veikti vēl agrāk. Ziņas par agrāko iespiesto grāmatu attiecas uz 1525. gadu.

Latviešu valodā izšķir trīs dialektus: vidus, lībisko un augšzemnieku, tos sīkāk iedala atsevišķās izloksnēs. Latgalē tradicionālās izloksnes ir saglabājušās vislabāk, un latgaliešu rakstu valoda visspilgtāk atšķiras no latviešu rakstu valodas.

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis. Mūsdienās dzīvas ir vairs tikai divas baltu valodas ‒ latviešu un lietuviešu.