Ieva Pētersone
Pirms pieciem gadiem, 29. martā, Mālupes pagasta “Saulēs” atklāja jaunu mūsdienīgu sociālās aprūpes centru “Pīlādži”. Pirmās apaļās jubilejas gadā vērts atskatīties uz šiem pieciem gadiem.
Draudzīgs kolektīvs
Pirmā jaunā centra vadītāja bija Liene Ūbele. Tad viņu nomainīja tagadējā sociālās aprūpes centra “Alūksne” vadītāja Irina Baikova. Nebiju uz centra atklāšanu, bet aprūpētājas darbu sāku un pieslēdzos kolektīvam pāris mēnešus vēlāk, 2. maijā. Sociālajā jomā tur nostrādāju divus gadus, un liktenis lēma, ka šajā laika posmā manas vadītājas bija pieminētās Liene Ūbele un Irina Baikova.
Ko lai saku par šo periodu? Man tur patika, jo bija labs, draudzīgs kolektīvs. Darbīgi, katrs zināja, kas jādara. Notika pasākumi, ar gardām kūkām, pašu ceptiem pīrāgiem un garšīgiem ēdieniem lutināja virtuves saimnieces. Svētku sarīkošanā – Ziemassvētkos, Lieldienās un citos – iesaistījās visi darbinieki, ar izdomu neskopojās. Piedalījās arī stiprākie iemītnieki.
Atminos, centru iesvētīja Alūksnes luterāņu draudzes mācītājs Magnuss Bengtssons. Katru mēnesi kāds no konfesiju draudžu Ganiem apmeklēja centru, lai stiprinātu iemītniekus un darbiniekus, Dieva svētību saņēma arī tie, kuri vecuma vai slimības dēļ nepiedalījās dievkalpojumā, tāpat individuāli arī tie, kuri nepiederēja pie draudzes, viņiem, protams, nebija Svētais vakarēdiens.
Vadītāja – īsta saimniece
Kad aprūpes centram palika trīs gadi, vadības grožus jau bija pārņēmusi Laima Kaņepe. Man patiess prieks, ka arī piecu gadu jubilejā viņa bija kopā ar saviem pīlādzēniem, sagaidīja ciemiņus. Īsta saimniece, tāds mans vērtējums. Man laimējās pabūt divus mēnešus kopā pastrādāt. Es gan vairs nebiju štata darbiniece, bet aizvietoju sociālo aprūpētāju. Iepazinu viņu, citus darbiniekus no jauna un varu teikt tikai to labāko.
Tagad, kad vairs nestrādāju sociālo darbu, tikai sekoju līdzi centra aktivitātēm. Dažādi viņiem pa šiem gadiem gājis, bet jāsaka, ka visam tikuši pāri veiksmīgi, sīksti turējušies. Viņu spēks ir vienotībā, prasmē neaiziet līdz lieliem asumiem. Kā jau katrā kolektīvā, mainās darbinieki, iemesli kādi nu kuram, jo nekāda “zelta bedre” tur nav, algas ir vairāk kā pieticīgas un darbs prasa nervus, bet kolektīvs tiek ar visu galā, prot arī smaidīt un cits citu uzmundrināt.
Speciālisti – no pašu vidus
Uzteicama lieta, ka sociālās aprūpes centrā no pašu vidus izmācās speciālisti – sociālais aprūpētājs, rehabilitētājs. Pieci gadi nav daudz, taču viņi pratuši sevi parādīt no vislabākās puses. Kā es teiktu – tikai saulei nav ēnas. Viņi savas ēnas puses uz āru neizrāda, tas ir ļoti labs rādītājs tālākai kolektīva izaugsmei.
Jauki, ka centrs svinēja svētkus un apsveicēju netrūka. Patīkami bija “Facebook” vietnē satikt piecu gadu jubilejas pasākumā arī “lielā brāļa” – sociālās aprūpes centra “Alūksne” – darbiniekus, esošos un bijušos. Klausīties ansambļa “Amma” jautro uzstāšanos un darbinieku jestro dancošanu. Man, pat esot mājā, jo diemžēl nejutos tik stipra, lai piedalītos pasākumā, – kājas pašas cilājās uz dancošanu. Toreiz nodomāju, ka aizdejos līdz simtu gadiem, tas priekš tik uzņēmīgiem ļaudīm patiesībā tāds nieka ieskrējiens vien ir.
Mans viedoklis ir nešaubīgs – “Pīlādži” ir un būs, ilgi kopā strādās ar erudīto vadītāju Laimu Kaņepi, kura savus darbiniekus ved pa izturības, iecietības, piedošanas un Mīlestības ceļu.
Nevienu īpaši neizcelšu, jo katrs savā laikā un vietā savu roku pieliek. Mans vēlējums – lai “Pīlādži” katru gadu uzziedētu no jauna un rudenī nestu ogas! Tur aug arī pīlādžkoki. Lai Saules iela viņus silda un paši vienmēr atceras, ka spēks ir kopībā! Lai top! Ir tapis!
Pārdomās dalījās bijusī darbiniece Ieva Pētersone
Reklāma