Slēgtās telpās jātur arī mājputni

Līdz šim Latvijā nebija konstatēts neviens augsti patogēnās putnu gripas gadījums, pašlaik tāds konstatēts starp savvaļas putniem, tāpēc būtiski ir pasargāt visas mājputnu novietnes.

Slēgtās telpās

Valdība 23. februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto grozījumu noteikumos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām nosakot, ka mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem, vienlaikus jāievēro citi drošības pasākumi novietnēs, kurās tur mājputnus.

Latvijas lauku konsultācijas centra Alūksnes biroja vadītāja Viola Aija Kaparšmite skaidro – par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve, kam ir pamati vai to nav, un kas no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, īpaši ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu, ūdensizturīgu jumtu, tā var būt arī slēgta nojume.

Turpmāk aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām, piedalīšanās tirgos, izstādēs, skatēs un citos pasākumos, kuros iesaistīti mājputni. Aizliegts izmantot virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni mājputnu dzirdināšanai, aizliegta mājputnu izlaišana savvaļā medījamo putnu krājumu atjaunošanai.

Veiks pārbaudes

Pašlaik Alūksnes un Apes novados reģistrētas aptuveni desmit mājputnu novietnes, Latvijā – 6000. Ja slimību konstatēs kādā saimniecībā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) rūpīgi sāks apzināt arī nereģistrētās novietnes.

“Protams, PVD veiks pārbaudes par šo noteikumu ievērošanu. Ja kādā no tām būs atrasts slims putns, būs jālikvidē visi saimniecībā turētie putni, kā arī putni netālās kaimiņu saimniecībās. Noteikumi attiecas uz visiem putnu turētājiem, arī tiem, kuriem ganāmpulks nav reģistrēts un tajā varbūt ir tikai piecas vistas,” stāsta V. A. Kaparšmite un aicina saimniekus būt apzinīgiem, izsaucot veterinārārstu vai uzaicinot veikt pārbaudi PVD, ja novērota putnu saslimšana.

Ierobežojumi jāievēro

Ziemera pagasta “Lūdiķās” mājputnus savam priekam audzē Anita Kļaviņa. Lai gan ganāmpulks nav reģistrēts, tajā ir piecas zosis, divi mulardi, četras skrējējpīles, piecas Pekinas pīles, divi tītaru tēvi, četras tītaru mammas un aptuveni 20 vistas. “Reizēm jau gājputni pārlido arī pār manu saimniecību, tādēļ ierobežojumus ievērošu. Bet pārsvarā manā pagalmā uzturas dziedātājputni – kādi 40 zvirbuļi, sarkankrūtīši, dzilnīši, stērstes un zīlītes, kas gan nav gājputni, un no tiem nav jābaidās,” saka A. Kļaviņa. Ziema bija auksta, tādēļ arī viņas putni dzīvoja kūtī un tagad ir noilgojušies pēc svaiga gaisa un saulītes.

“Cilvēki paši atrodas mājsēdē, tagad arī mājputni jātur kūtīs, un, protams, par to ir dusmīgi. Īpaši grūti tas ir pavasarī, kad sāk parādīties saulīte, un putni, kas jau visu ziemu pavadījuši kūtī, būtu laižami ārā. Kādā kvalitātē gan tad bioloģiskajās saimniecībās var būt vistu olas?” spriež V. A. Kaparšmite.

Ierobežojumu periods sācies līdz ar noteikumu stāšanos spēkā, un tā ilgums būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, citās ES dalībvalstīs un tuvumā esošajās trešajās valstīs.

Uzziņai

Augsti patogēnā putnu gripa ir

• Akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās.
• Tās izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm.
• Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
• Slimības klīniskās pazīmes ir pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, grīļīga gaita, smakšana.

Avots: PVD/ foto: Freepik.com