Skolēni izvēlas vasarā strādāt

Pagājušajā nedēļā visā Latvijā sākās skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums, kā laikā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansē kopumā 7826 darba vietu izveidi skolēniem vecumā no 15 līdz 20 gadiem.

NVA Alūksnes filiāles nodarbinātības organizatore Liene Ūbele stāsta, ka Alūksnes filiālē sākotnēji 22 darba devēji pieteica 132 darba vietas. No tiem deviņas piedāvāja uzņēmēji, bet 13 – pašvaldību struktūrvienības. “Diemžēl daļa darba devēju dēļ “Covid-19” ierobežojumiem darba vietas atteica, jo ne visās vietās drīkst strādāt, kā ierasts. Jūnijam atteiktas 12 darba vietas, augustam – divas, bet trīs – pārceltas uz vēlāku laiku. Laika gaitā vēl kas var mainīties,” norāda L. Ūbele.

Jūnijā darbu sākuši 24 jaunieši, jūlijā darbs būs 40 jauniešiem, arī augustā nodarbinās apmēram 40 jauniešus. “Darbam pieteicās apmēram 140 jaunieši. Taču reģistrācija vēl negarantē iesaisti pasākumā, jo valsts līdzfinansēto darba vietu skaits ir ierobežots. Tomēr, ja jaunietis vēl zvanu nav saņēmis, tas nenozīmē, ka darba nebūs. Šomēnes apzinās jauniešus darbam jūlijam un augustā, jo šiem mēnešiem vēl ir brīvas darba vietas,” skaidro L. Ūbele. Darbam vasarā jaunieši vēl var pieteikties līdz 16. augustam. To var izdarīt tikai NVA mājas lapā, klātienē pieteikumus nepieņem. Jaunietis var strādāt vienu vai divus mēnešus. “Darba vietu ir gandrīz tikpat, cik jauniešu, taču darba devējs var pieteikt darba vietu uz trīs mēnešiem, katru mēnesi tā skaitās viena darba vieta, bet viens jaunietis var strādāt divus mēnešus. Ļoti bieži tā arī notiek – darba devējs jaunieti pieņem darbam jūnijā un jūlijā. Viens jaunietis aizpilda divas darba vietas. Darba vietu skaits gandrīz vai jādala ar divi. Arī darba devējiem tas ir izdevīgi, jo jūnijā viņš apmāca jaunieti un turpina strādāt jūlijā, jau visu protot,” saka L. Ūbele.

Darba devēji lielākoties ir tie paši, kas citus gadus. “Bija darba devēji, kuri pieteica vairāk darba vietu kā citus gadus, līdz ar to arī atsaka vairāk. Pie tam šogad visas pieteiktās darba vietas apstiprināja – cik darba devēji pieprasīja, tik iedeva,” saka L. Ūbele. Diemžēl ir darba devēji, kuri nepiesakās jauniešu vasaras darba programmai, jo baidās no dokumentu sloga (atskaitēm). “Jā, atskaites būs jāiesniedz, bet mēs vienmēr maksimāli palīdzam. Nav tā, ka aizsūtām veidlapu un tālāk jācīnās pašam, kā māk. Vienmēr palīdzam un konsultējam, ja vajag. Nodarbinot jaunieti vasaras darbā, ir arī pārbaudes, kas darba devējiem var nepatikt. Pārbaude no Rīgas var ierasties nebrīdinot, pārbaudīt dokumentus un vai jaunietis tiešām ir uz vietas. Tas biedē darba devējus, bet šo kārtību mēs nevaram mainīt. Darba devēji, ar kuriem mums ir ilgstoša sadarbība, zina, ka nedrīkst būt parādi VID vai pašvaldībā, arī pārkāpumi. Uzņēmējs zina, ka viņam ir parādi, tādēļ nemaz nepiesakās un apzinās, ka pieteikumu noraidīs. Šī brīža situācija ir tāda, ka darba devējiem diemžēl apstākļu dēļ ir izveidojušies parādi,” saka L. Ūbele.

Viņa stāsta, ka mazākas iespējas strādāt ir nepilngadīgiem jauniešiem, jo diezgan daudziem darba devējiem darba specifikai vajag pilngadīgus jauniešus, piemēram, darbam ar kases aparātiem, viesmīļu pienākumos ir piedāvāt alkoholu. Līdz ar to šos darbus nevar veikt nepilngadīgas personas. Prasībās pretendentiem tiek lūgtas arī valodu zināšanas – jāprot runāt angliski, arī krieviski. “Prasības izvirza darba devējs. Tas ir darba devēja ziņā. Anketā jauniešiem nav jānorāda prasmes, bet, kad zvanu piedāvāt darbu, izstāstu par prasībām. Tālāk viņi paši sazinās ar darba devēju, darba devējs organizē tikšanos un izvērtē, vai atbilst izvirzītajām prasībām. Jauniešiem tā ir pieredze, kas noderēs nākotnē. Valodas zināšanas drīkst prasīt, ja darba specifikai to vajag, piemēram, tūrisma informācijas centrā, viesmīļiem. Angļu valodas zināšanas jauniešiem ir, tas viņus nebiedē. Problēmas ir ar krievu valodu, ne viens vien jaunietis ir atzinis, ka krievu valodu nezina tika labi,” saka L. Ūbele.