Sākts ošu smaragdzaļās krāšņvaboles monitorings

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) uzsācis ošu smaragdzaļās krāšņvaboles monitoringu Latvijas novados Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, aģentūru LETA informēja dienestā.

VAAD norāda, ka krāšņvabole var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus, jo vaboles kāpuru darbība zem mizas izraisa invadēto koku ātru bojāeju. Kaitēkļu masveida savairošanās gadījumā invadētie koki nokalst un aiziet bojā dažu gadu laikā.

Patlaban tiek veikti apsekojumi Vidzemes un Latgales novados gar ceļiem un dzelzceļiem, savukārt mežos un parkos, kukaiņu notveršanai dažādās vietās izkārti 48 piltuvveida slazdi.

VAAD monitorings Vidzemē notiek Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novados, kā arī Valmieras novada Jērcēnu, Plāņu un Trikātas pagastos.

Savukārt Latgalē monitorings tiek veikts Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes novados.

VAAD pārstāvji aģentūrai LETA stāstīja, ka lamatas tiek aktīvi pārbaudītas un patlaban bīstamā vabole nav konstatēta.

Galvenās pazīmes, kas liecina par kaitēkļa klātbūtni ošos, ir zaru kalšana, sākot no galotnes, intensīva sānzaru augšana stumbra lejasdaļā, līkumotas kāpuru ejas zem mizas un D-formas izskrejas, ko mizā izgrauž pieaugušās vaboles, informē dienestā.

Ja novērotas kaitēkļa klātbūtnes pazīmes uz ošiem jebkurā Latvijas vietā, dienests aicina iedzīvotājus vērsties tuvākajā reģionālajā VAAD nodaļā, lai varētu laikus konstatēt šo augu karantīnas organismu un to ierobežot.

Kā skaidro VAAD kaitēkļa plaša izplatīšanās Smoļenskas apgabalā un Sanktpēterburgā apdraud Latvijas pierobežas teritorijās augošos ošus.

Ošu smaragdzaļā krāšņvabole var izplatīties lielos attālumos ar malku, koksnes iepakojamo materiālu un cita veida kokmateriāliem, kā arī ar saimniekaugu stādiem. Eiropas Savienībā (ES) šim kaitēklim noteikts karantīnas statuss.

VAAD ir valsts iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.