Guntars Sniedzāns: “Kult graudus pašlaik nav iespējams, jo lauki ir slapji, katru dienu turpina līt. Kult var vienīgi uzpūteni bļodā…”
Lietaina un mitruma pārbagāta– tāda šogad bijusi vasara Latvijā. No maija līdz jūlijam ilgstošās un spēcīgās lietavas būtiski ietekmējušas lauksaimniecības nozari visā valstī. Daudzviet applūduši sējumi, kavēta ražas novākšana, bet pārmitrā augsne neļauj uzsākt ziemāju sēju. Vairākus Gaujienas un Virešu pagastu laukus šogad iznomājuši igauņi, viņiem nomas lauki ir arī Gulbenes, Rēzeknes, Valkas un citos novados. Darba līgumu par graudu kombaina vadīšanu ar igauņiem noslēdzis zemnieku saimniecības “Veclodziņi” saimnieks Kārlis Valdovskis, kuru sastopam uz tīruma Gaujienas pusē kuļam ziemas kviešus. Kombainieris stāsta, ka līdz ar lielajām lietavām darbi uz lauka ražas novākšanā krietni iekavējušies.
Zemnieki ar bažām raugās gan uz laukiem, gan laika prognozēm – lietus turpinās, un situācija kļūst arvien sarežģītāka. Valsts un pašvaldības aicina sniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, taču lauku ļaudis, kā ierasts, turpina strādāt, neraugoties uz dabas izaicinājumiem.
“Te, Gaujienas pagastā, tagad kuļu vēl tikai ziemas kviešus, jo ziemāju kulšana sākās vēlu. Pirms tam strādāju Igaunijā, kur bija nepieciešams nokult auzas. Auzas gan šogad bija padevušās labi. Lauki, kā kurā vietā, citviet ir samērā sausi, bet lielākā daļa tomēr slapji, nevar vēl uzbraukt. Tādēļ kombainiem šovasar ikdienā līdzi vienmēr ir arī jaudīgs traktors. Ja iegrimstu, tas nāk palīgā un kombainu izvelk,” stāsta Gaujienā sastaptais Kārlis Valdovskis.
Viņš novērojis, ka graudu raža tomēr nav tik dramatiska, kā daudzi lauksaimnieki uzsver. “Protams, graudos ir augsts mitruma procents, tādēļ tie jākaltē. Tomēr lauksaimnieki jau vienmēr ir atkarīgi no laika apstākļiem – pērn pārsteidza ilgstošs sausums, citu gadu krusa vai lietus ar vēju, kas sējumus sagāž veldrē. Ideāli laika apstākļi varbūt ir iespējami tikai reizi desmit gados, bet pārsvarā jārēķinās ar problemātiskiem,” saka kombainieris.
Atpūšas strādājot
K. Valdovskis atklāj, ka arī viņam pieder zemnieku saimniecība “Veclodziņi” Valmieras pusē, kurā viņš audzē kaņepes, griķus un labību. Tomēr saimniecība ir neliela, ar nedaudz vairāk par 30 hektāriem zemes, tādēļ Kārlis piepelnās, atpūšas no darba savās mājās, sezonā strādājot par kombainieri. “Tas man ir tāds kā hobijs. Ir interesanti kādu laiku nodarboties ar šāda veida lauku darbiem. Ja tas būtu jādara ilgstoši, droši vien tādu gandarījumu man nesagādātu,” saka viņš. Kārlis pēc profesijas ir dizaineris, koka amatnieks, gatavo dažādus interjera priekšmetus. Savulaik dzīvojis un strādājis Rīgā, līdz kopā ar draudzeni Madaru Spriņģi nolēmuši pārcelties uz laukiem Kārļa vecvecāku lauku mājās. “Pirms tam brīvdienās bieži braucām uz laukiem, patika daba. Rīgai jau nav ne vainas, tomēr nolēmām dzīvē ko pamainīt,” saka jaunais vīrietis. Arī Madara ir dizainere, kura strādā ar ādu. “Mēs tā kā senlatvieši – vasarā strādājam ārā uz lauka, bet ziemā sēžam pie darba savās darbnīcās,” saka K. Valdovskis.
Kult nav iespējams
Zemnieku saimniecība “Klajalkšņi” atrodas Liepnas pagastā. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta, tā dibināta 1998. gadā, un galvenie darbības veidi ir jauktā lauksaimniecība, mežizstrāde un akvakultūra. “Kult graudus pašlaik nav iespējams, jo lauki ir slapji, katru dienu turpina līt. Kult var vienīgi uzpūteni bļodā…” ne bez sarkasma saka “Klajalkšņu” īpašnieks Guntars Sniedzāns. Daļu saimniecības lauku apsēt ar rudziem, auzām, griķiem, zirņiem gan izdevies, tomēr daudzviet jau pavasarī tie izslīkuši. “Tagad nedaudz ražas izdevies novākt, bet kombaini grimst, vismaz nedēļu būtu nepieciešams sauss laiks, lai varētu normāli strādāt,” domā G. Sniedzāns. Viņš ir pikts uz apdrošinātājiem, jo tie norāda, ka kompensāciju lauksaimniekam par dabas nodarīto kaitējumu maksāt negrasās zemienes un ieplakas, kurās krājas lietus notekūdeņi, esot Latvijas dabas ainavas īpatnība.
FOTO: ZEMKOPĪBAS MINISTRIJA
“Nokultos graudus pārtikai pārdot nevarēsim, tie paliks vien lopbarībai. Turklāt jāizcērt un jāpārdod mežs, lai strādniekiem varētu samaksāt algas, nosegt kredītmaksājumus, kas paņemti saimniecības attīstībai. Arī graudu iepirkuma cenas nav nekādas augstās,” atklāj saimnieks. Viņš norāda, ka pašlaik iesēt ziemājus nākamajam gadam arī nav iespējams, jo ar traktoru uzbraukt uz lauka nevar.
Visdrīzāk vēl jāpiemaksā
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes biroja vadītāja Viola Kaparšmite norāda, ka ziemāji Alūksnes novada lauksaimniekiem tomēr padevušies, jo bija labi pārziemojuši. “Vasarāji gan kā kurš. Ļoti štruntīgs ir vasaras rapsis. Sākās pārlieku lielais mitrums, līdz ar ko graudiem nav kvalitātes. Tiem nav tilpummasas, svara, tie nav līdz galam attīstījušies, jo zemniekiem nebija iespējas vai arī viņi nepaguva sējumus samēslot. Turklāt labība ir arī nezāļaina, jo nevarēja uzbraukt uz lauka, lai to nomiglotu. Tagad visa raža aiziet vien lopbarībā,” stāsta V. Kaparšmite. Vasaras beigās līdz šim bijušas tikai pāris saulainas un sausas dienas, kas piemērotas ražas novākšanas darbiem uz lauka, tādēļ mitruma procents graudos ir pat 18, 19 un 20 procenti. “Lielākā daļa lauksaimnieku pašlaik kuļ graudus, kuros mitruma procents ir pat virs divdesmit procentiem. Tad tie ir jākaltē, kas ir ļoti dārgs process. Ja sarēķina vēl visas graudu transportēšanas izmaksas, zemniekam nekāda peļņa nesanāk, visdrīzāk pat pašam vēl jāpiemaksā,” atklāj V. Kaparšmite.
Ziemājus Alūksnes novada lauksaimnieki vēl nesēj, bet biroja vadītāja novērojusi, ka zemi vietās, kur tas iespējams, ziemas rapša sējai jau gatavo. Citviet, kur pielieto bezaršanas tehnoloģiju, lauki stāv neapsēti, gaidot sausākus laika apstākļus. “Lauksaimnieki cīnās, jo atmest visam ar roku arī nedrīkst jāmaksā saimniecības attīstībai paņemtie kredīti. Smagi…” nopūšas V. Kaparšmite.
Aicina kompensēt
Visas līdzšinējās vasaras garumā lauksaimnieku sējumus daudzviet piemeklējuši plūdi. Applūda tīrumi un dārzi, iznīcinot daļu šī gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās. Augsne ir pārmitra, tīrumos sakrājies ūdens, lauksaimniecības zemēs un zemākās vietās novērojamas lielas ūdens lāmas. Saskaņā ar laikapstākļu prognozēm stipras lietavas tuvākajās dienās turpināsies. Ražas novākšanas sezona ir sākusies, bet laika apstākļi neuzlabojas, tāpēc Zemkopības ministrija uz nenoteiktu laiku ir pagarinājusi lietavās applūdušo lauksaimniecības zemju pieteikšanu Lauku atbalsta dienestā (LAD).
Lauksaimnieki ir aicināti turpināt LAD sniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Zemkopības ministrija jau ir vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību uz izveidojušos smago situāciju Latvijas lauksaimniecībā ilgstošo lietavu dēļ un aicinājusi pēc postījumu apkopošanas no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem nelabvēlīgo klimatisko laikapstākļu dēļ radušos zaudējumus.
Cer uz atbalstu
Šī gada vasaru Latvijas lauksaimnieki atcerēsies kā vienu no vissarežģītākajām pēdējo gadu laikā – ilgstošās un spēcīgās lietavas daudzviet appludinājušas sējumus, kavējušas ražas novākšanu un apdraudējušas nākamās sezonas sēju. Lauki ir pārmitri, daļā reģionu tehnika grimst dubļos, bet novāktajiem graudiem ir augsts mitruma procents, kas sadārdzina kaltēšanu un mazina kvalitāti. Zemniekiem nākas cīnīties ne tikai ar laikapstākļiem, bet arī ar ekonomiskām grūtībām – augstām izmaksām, zemu iepirkuma cenu un ierobežotu apdrošināšanas atbalstu. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, lauku cilvēki turpina darbu, pielāgojas apstākļiem un cer uz atbalstu no valsts un Eiropas Savienības.
