Plāno izbūvēt biometāna rūpnīcu

Lokālplānojuma apspriešanā Māriņkalna tautas namā piedalījās tikai neliels skaits interesentu. Pārsteidzoši, ka par biometāna rūpnīcas izbūvi pagastā interesi izrāda tik maz vietējo iedzīvotāju. Jau laikā, kad notika Alūksnes putnu fermas paplašināšanās, vairāki apkārtnes iedzīvotāji vērsās atbildīgajās iestādēs un laikraksta redakcijā ar sūdzībām par traucējošām smakām. Izbūvējot biometāna rūpnīcu Ziemera pagasta “Silakalnā”, iespējamas līdzīgas problēmas, novēršanu tagad varēja uzzināt no speciālistiem.

Nebūs pretrunā

Lokālplānojuma attīstības priekšlikums, ko izstrādājis un prezentēja teritorijas plānotājs Pauls Grants no IK “Plānošanas eksperti”, paredz minēto nekustamo īpašumu noteikt par rūpnieciskās apbūves teritorijas funkcionālo zonu ar precizētiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem ar mērķi nodrošināt iespēju tajā būvēt biogāzes rūpnīcu. Savukārt vides pārskatā SIA “55M” pārstāve Līga Lieplapa analizēja iespējamās saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, troksni, smakām, transporta kustību, uzsverot tiešās un netiešās ietekmes. Secinājumos norādīts, ka paredzētā saimnieciskā darbība nebūs pretrunā ar prasībām vides aizsardzības un dabas aizsardzības jomā.

Apsaimniekos kūtsmēslus

Rūpnīcā plānots nodrošināt efektīvu kūtsmēslu apsaimniekošanu, iegūstot vērtīgu mēslojumu kultūraugiem, līdz minimumam samazinātas smakas, kas tagad reizēm jūtamas no putnu fermas, būs noņemts kūtsmēslu transportēšanas slogs no valsts autoceļiem, kā arī samazināsies transportēšanas izmaksas. Rūpnīcā ražos biogāzi, kas putnu fermai mazinās atkarību no ārējiem piegādātājiem. “Teritorijas galvenie izmantošanas veidi būs smagās, vieglās rūpniecības un energoapgādes uzņēmumu, lauksaimniecības ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve, kuru darbībai nepieciešamas atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai,” norādīja P. Grants.

Pretējā gadījumā – aizaugtu

Viņš skaidro, ka piekļūšana rūpnīcas teritorijai organizējama no pašvaldības autoceļiem. To atļauts nožogot pa zemes vienību robežām un ceļa nodalījuma joslu. Jāparedz lietus ūdeņu savākšanas sistēma, reljefa izmaiņas nedrīkst pārsniegt esošās teritorijas augstumu. Gar teritorijas ziemeļu un austrumu robežu līdz pašvaldības autoceļam ne mazāk kā 10 metru platumā jāparedz koku un krūmu grupas, bet vietās, kur ir mežs, tas saglabājams. Piesārņojošo darbību gadījumā, kas ir troksnis, smakas un putekļi, jāveic atbilstoši pasākumi, lai tās nepārsniegtu normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus.

Neīstenojot lokālplānojumu šajā vietā, teritorija, iespējams, dabiski aizaugtu ar dažādu sugu krūmiem un kokiem, veidojoties par dabas pamatnes teritoriju. Savukārt kūtsmēsli no Alūksnes putnu fermas būtu jātransportē uz citām attālām biogāzes ražotnēm, kā tas jau ir pašlaik.

Transportēšanas ceļš īss

Atbildot uz klātesošo jautājumiem, speciālisti paskaidroja, ka biogāzes ieguvei izmantos ne tikai kūtsmēslus, bet arī salmus un sienu, zāli, kas nav izmantota lopbarībai, iegādājoties to arī no lauksaimniekiem. “Kūtsmēslu transportēšanas ceļš no putnu fabrikas ir ļoti īss – tikai 200 metri līdz ielādēšanai reaktorā, tādēļ pārlieku lielai smakai šajā laikā nevajadzētu rasties. Turklāt kūtsmēslus netransportēs katru dienu,” atbildēja L. Lieplapa. Arī SIA “APF energy” pārstāvis Hermanis Dovgijs norādīja, ka bažām nav pamata. “Esam ilgi pētījuši un par to konsultējušies ar speciālistiem, lai arī turpmāk, putnu fermu paplašinot, samazinātu smaku izdalīšanos. Tomēr uzsveru, ka tās neradās no kūtsmēsliem, bet gan no pašiem putniem un barības,” teica H. Dovgijs.

Lokālplānojuma apspriešanas sapulcē piedalījās arī novadnieks Gints Bauers no Cēsīm, kuram pieder lauksaimniecībā izmantojamā zeme blakām plānotajai biogāzes rūpnīcas teritorijai. Viņš atzinīgi novērtēja, ka šo teritoriju tagad izmantos lietderīgi un tā neaizaugs ar krūmiem.