Pirmdiena pēc Dziesmu un deju svētkiem noteikta kā brīvdiena

Šī pirmdiena pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma ir noteikta kā brīvdiena.

Par šādas brīvdienas ieviešanu Saeima nobalsoja 2014.gadā. Ierosinājumu izteica Dziesmu svētku padome pēc 2013.gada Dziesmu svētkiem. Par brīvdienas ieviešanu tika nobalsots, neskatoties uz uzņēmēju iebildumiem.

Saskaņā ar likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir noteikta par svētku dienu. Ja svētku diena – Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

Ņemot vērā, ka 2023.gadā 9.jūlijs ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, kas iekrīt svētdienā, tad 10.jūlijs ir brīvdiena.

Valsts darba inspekcija atgādina – darbiniekam, kurš netiek nodarbināts šajā datumā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likumu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Savukārt, ja darbinieks tiks nodarbināts 10.jūlijā, var veidoties virsstundu darbs.

Saskaņā ar Darba likumu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Līdz ar to ikvienam darbiniekam, kas tiek nodarbināts svētku dienā, ir tiesības uz apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai atbilstošu atlīdzību.

Darba likumā arī noteikts, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Tātad gadījumā, ja darbinieks veicis darbu svētku dienā – 9.jūlijā, pusēm ir tiesības vienoties par šāda darba kompensācijas mehānismu – apmaksātu atpūta citā nedēļas dienā vai piemaksu.