Pieaugs sociālo pakalpojumu izmaksas

Ņemot vērā minimālās algas palielināšanos, biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” ar nākamo gadu paaugstina sociālās aprūpes pakalpojumu izmaksas dzīvesvietā. Šo pakalpojumu Sociālo lietu pārvalde apmaksā tiem klientiem, kuriem ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss un kuriem nav apgādnieku. Maksātspējīgie alūksnieši to dara paši.

Jānodrošina obligāti

Alūksnes novada pašvaldība sociālās aprūpes pakalpojumu izmaksas dzīvesvietā sedz tikai vidēji trīs vai četrām personām gadā, klientiem, kuriem ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, un kurām nav apgādnieku. Pakalpojums vidēji tiek sniegts no 28 līdz 40 stundām mēnesī, un tas pašvaldībai izmaksā no 180 līdz 550 eiro mēnesī, atkarībā no pakalpojuma reižu skaita. “Ja akceptējam cenu pieaugumu, ietekme uz pašvaldības budžetu nākamgad par šo pakalpojumu būs lielāka par 1200 eiro gadā,” norāda Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Ilze Posta.

Pieaugot minimālajai algai, pārrēķinās arī citu Sociālo lietu pārvaldes sniegto pakalpojumu izmaksas. Šim nolūkam no pašvaldības budžeta provizoriski būs nepieciešami aptuveni 400 000 eiro. “Summa ir iespaidīga, un nav runa par to, vai Sociālo lietu pārvalde grib vai negrib šos pakalpojumus nodrošināt – tie ir jānodrošina obligāti,” uzsver I. Posta.

Slimnīcā nokļūst neapskaužamā stāvoklī

Deputāti iespēju atvēlēt vairāk līdzekļu šī pakalpojuma nodrošināšanai apsprieda Sociālo, izglītības un kultūras, kā arī Finanšu komitejas sēdēs. Saruna izvērsās plašāka, uzsverot, ka cenai jābūt atbilstošai sniegtajam pakalpojumam. “Nezinu, kas nodrošina to veco cilvēku aprūpi mājās, kuri necilvēcīgā stāvoklī tiek ievesti Alūksnes slimnīcā. Ilgi esmu strādājusi medicīnā pie dažādām varām, bet kaut ko tādu kā tagad, 2023. gadā, redzu pirmo reizi. Slimnīcā atved cilvēkus ar utīm, netīrus, nosalušus, novārgušus. Savulaik, kad vienam kaimiņam skurstenis mājās vairs nekūpēja, otrs kaimiņš gāja skatīties, vai nav kas slikts atgadījies. Tagad valda liela vienaldzība,” sacīja deputāte SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa. Viņa norādīja, ka slimnīcā šādam cilvēkam vispirms sniedz mazgāšanās, friziera pakalpojumus, pedikīru, manikīru, jo cilvēks vairs nav varējis sevi apkopt. Viņa izteica lielu pārmetumu arī piederīgajiem, kuri nereti koriģē ārstu un medmāsu rīcību pa tālruni no ārzemēm, bet paši par saviem tuviniekiem nerūpējas. “Viņi nav gatavi maksāt arī par sava tuvinieka aprūpi. Jāatzīst, ka šādai situācijai visbiežāk vērojama arī apgrieztā proporcionalitāte – tādā stāvoklī nonāk vecie cilvēki, kuri savulaik nav rūpējušies par saviem bērniem,” komentējot M. Kauliņas teikto, norādīja I. Posta.

Nepieciešama kontrole

Noklausoties M. Kauliņas un I. Postas teiktajā, deputāti vēlējās zināt, vai Sociālo lietu pārvaldē ir izstrādāta šī pakalpojuma izpildes kontroles sistēma. “Jā, reaģējam uz sūdzībām, braucam pārbaudīt klienta apmierinātību mājās, par ko tiek rakstīts protokols, iekārtota klienta personīgā lieta. Smagas neatbilstības neesam konstatējuši,” atbildēja I. Posta. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins norādīja – lai cilvēki nenonāktu situācijā, kādu aprakstīja M. Kauliņa, Sociālo lietu pārvaldei jāpārzina, kā dzīvo arī citi vientuļie cilvēki, tie, kuri nav pieprasījuši aprūpes pakalpojumu mājās un nav par to slēguši līgumu ar pašvaldību. Viņam piekrita Sociālās, izglītības un kultūras komitejas vadītāja deputāte Līga Langrate, atgādinot, ka jau vairākus gadus pēc kārtas pašvaldības budžeta sagatavošanas procesa gaitā ir izvirzījusi priekšlikumu sociālo jomu noteikt kā prioritāti. Deputāti, balsojot abu komiteju sēdēs, nolēma lēmuma projektu “Par sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā” virzīt tālāk izskatīšanai domes sēdē.

Sociālo lietu pārvaldes sniegto pakalpojumu izmaksām pašlaik pēc kontrolskaitļa budžetā pietrūkst 400 000 eiro.