Valsts vides dienests (VVD) arvien biežāk konstatē pārkāpumus būvniecības atkritumu apsaimniekošanā – būvniecības atkritumu neatbilstošu un nelikumīgu uzglabāšanu. Apglabāšanu veic gan juridiskas personas, gan pašvaldības, gan arī privātpersonas. Nesenākie atkritumu apglabāšanas gadījumi konstatēti, pateicoties iedzīvotāju iesaistei – saņemtajiem ziņojumiem mobilajā lietotnē Vides SOS, tomēr pārkāpumu skaita pieaugums liecina, ka daļai sabiedrības trūkst izpratnes par būvniecības atkritumu atbilstošu apsaimniekošanu. Valsts vides dienestā nav saņemtas sūdzības saistībā ar nelikumīgu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu Alūksnes novadā.
VVD vērš uzmanību, ka neatbilstoša atkritumu apsaimniekošana negatīvi ietekmē vidi, rada apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, augiem un dzīvniekiem – atkritumu apsaimniekošanas rezultātā piesārņot un piegružot vidi nav atļauts!
Šogad VVD jau reģistrēti 193 ziņojumi par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā to norakšanas gadījumiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, saņemto ziņojumu daudzums atkritumu apsaimniekošanas jomā pieaudzis par ~ 9%. Arī mobilajā lietotnē Vides SOS šī gada laikā ir pieaudzis sūdzību skaits saistībā ar neatbilstošu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu (atkritumi tiek uzglabāti tam neparedzētā veidā, izmesti mežā, kā arī veikta to norakšana). 2023. gadā, Vides SOS kopumā tika saņemti 4030 ziņojumi, no kuriem 6 % jeb 248 ziņojumi bija par būvniecības atkritumiem, savukārt šogad saņemti jau 4075 ziņojumi, no kuriem 9.6 % jeb 392 ziņojumi ir par būvniecības atkritumiem, iezīmējot visai negatīvu tendenci.
Būvniecības atkritumi ir atkritumi, kas rodas būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā. Tos nodod apsaimniekotajām, kurš ir saņēmis atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas vai piesārņojošas darbības atļauju.
Patvaļīga būvniecības atkritumu uzglabāšana un apglabāšana vai pārvadāšana bez vides atļaujas ir administratīvi sodāms pārkāpums. Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu atkritumu radītājam vai valdītājam – fiziskajai personai līdz 1000 eiro, bet juridiskajai personai līdz 2800 eiro.
Reklāma