Alūksnes novada domes Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē 9. decembrī tika izskatīts deputātu iesniegums par atšķirīgu attieksmi pret bērniem, organizējot atbalstu skolēnu ēdināšanai attālinātā mācību procesa laikā. “Alūksniešiem.lv” vēsta Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Iesniegumā, kuru parakstījuši deputāti Ainars Melders, Jana Zilkalne, Līga Langrate, Verners Kalējs un Mārtiņš Augstkalnietis, pausts viedoklis, ka ir atšķirības pašvaldības atbalstā ēdināšanai skolās, kur to nodrošina pašvaldība, un skolās, kur pakalpojumu sniedz uzņēmējs. Lai kliedētu radušos maldīgo secinājumu par atšķirību attieksmē, kas radies sakarā ar atšķirībām izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanas veidos, pašvaldība sniedz skaidrojumu, vēsta E. Aploka.
Alūksnes novada skolās to klašu skolēniem, kam šobrīd no valsts puses ir noteikta attālināta mācīšanās (sākotnēji 7.-12. klasēm, bet no 7. decembra arī 5.-6. klasēm), pārtikas pakas gatavo ēdināšanas atvieglojumiem paredzētā finansējuma ietvaros, kas katrai iestādei piešķirts no pašvaldības budžeta. Pakas sastāvu katra skola saskaņo ar izglītības iestādes padomi.
Alūksnes novada pašvaldība šobrīd pārtikas paku sagatavošanai piemēro tos pašus ēdināšanas maksas atvieglojumu apmērus, kas noteikti ēdināšanas pakalpojuma saņemšanai klātienē skolā. No pašvaldības budžeta piešķirtā atvieglojuma apmērs noteikts pašvaldības saistošajos noteikumos “Saistošie noteikumi par ēdināšanas pakalpojuma maksas atvieglojumiem Alūksnes novada pašvaldības izglītības iestādēs”.
Saskaņā ar minētajiem noteikumiem pašvaldība 5.-12. klašu skolēniem (kam pašlaik ar valdības rīkojumu ir noteikta attālināta mācīšanās) piešķir šādus ēdināšanas maksas atvieglojumus (vienai ēdienreizei mācību dienā):
1) skolās, kur ēdināšanas pakalpojumu nodrošina pati iestāde no pašvaldības budžeta līdzekļiem (pavārus algo pašvaldība; šāda situācija ir vairumā pagastu skolu) – 60 centus dienā (produktiem), kā arī no pašvaldības budžeta tiek segtas ēdiena sagatavošanas izmaksas (tai skaitā pavāru algošana, komunālie, saimnieciskie izdevumi). Tātad, no pašvaldības budžeta šajās skolās skolēnu ēdināšanai ir atbalsts produktu izmaksām (60 centi) + izmaksām ēdiena sagatavošanai, kas ir atšķirīgas katrai skolai. Ēdiena sagatavošanas izmaksu amplitūda skolās svārstās no 70 centiem līdz 1,66 EUR par ēdienreizi, turklāt jāņem vērā, ka pašvaldība sedz ēdiena sagatavošanas izmaksas visās ēdienreizēs, tai skaitā arī brokastīs vai launagā, ja skola tādu piedāvā,
2) skolās, kur ēdināšanas pakalpojumu nodrošina uzņēmējs (trīs skolās Alūksnē, kā arī Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolā) – 90 centus dienā. Šī summa sevī ietver abas ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanas daļas – gan produktu izmaksas, gan ēdiena sagatavošanas izmaksas (pavāru algošana, komunālie, saimnieciskie izdevumi).
Kā jau norādīts, šis augstāk aprakstītais atvieglojumu piešķiršanas princips šobrīd tiek piemērots arī pārtikas paku sagatavošanā. Šo jautājumu deputātiem Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē 9. decembrī skaidroja komitejas priekšsēdētājs, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, uzsverot, ka pašvaldība nepiemēro atšķirīgu attieksmi pret bērniem.
– Svarīgi ir saprast, ka, tāpat kā gatavas pusdienu porcijas vērtība sastāv gan no produktu izmaksām, gan no ēdiena sagatavošanas izmaksām, arī pārtikas pakas vērtību veido produktu izmaksas un pakas sagatavošanas izmaksas. Starpība starp pavasari un pašreizējo situāciju ir tāda, ka pavasarī mācību process apstājās pilnībā, jo visas klases mācījās attālināti. Pavasarī tika izvēlēts viens uzņēmums, kas gatavoja pārtikas pakas visām novada skolām vienādi. Šobrīd attālināts mācību process valstī ir noteikts tikai daļai klašu, līdz ar to izglītības iestādēs virtuves turpina darboties, jo ir jāēdina tie skolēni, kuriem mācības turpinās klātienē. Tādēļ pārtikas pakas tiem skolēniem, kam saskaņā ar valdības rīkojumu ir noteikts attālināts mācību process, šobrīd gatavo katrā skolā atsevišķi, to dara virtuves darbinieki par pašvaldības piešķirto naudu. Pakas vērtība ir līdzvērtīga tai pašai summai, ko no pašvaldības piešķir, lai nodrošinātu porciju klātienē, ja attiecīgo klašu skolēni turpinātu mācības klātienē. Ja pašvaldība tagad palielinātu pārtikas pakas vērtību, tas nebūtu godīgi pret tiem skolēniem, kam mācības turpinās klātienē. Tā kā pakas gatavo katra skola, pakas saturs vienā skolā var atšķirties no satura citā, jo skolu vadība par to var izlemt patstāvīgi kopā ar iestādes padomi. Tāpat arī produktu piegādātāji katrai iestādei vai uzņēmumam, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumu, ir citi un arī to piegādāto produktu cenas ir atšķirīgas. Līdz ar to tēriņi ir līdzīgi, bet absolūta vienādība nav iespējama, – uzsver A. Fomins.
Foto: Aivita Lizdika/ attēlam ilustratīva nozīme
Reklāma