Par 2023. gada vārdu izraudzīts “atdēvēt”, par nevārdu – “tolerēt”

Par pagājušā gada vārdu pasludināts “atdēvēt, atdēvēšana”, kas nozīmē pārdēvēt, atjaunot pienācīgu nosaukumu.

Arī šogad, jau divdesmit pirmo reizi, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību rīkoja aptauju, lai noskaidrotu iepriekšējā gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Šī nu jau par tradīciju kļuvusī aptauja ļauj atskatīties uz pērnajiem notikumiem ar humoru un palūkoties, kā valoda mijiedarbojas ar sabiedrībā aktuālajām norisēm.

Piemēram, 2021. gadā liela daļa pieteikto vārdu bija radušies pandēmijas laikā: par gada vārdu tika nominēts “kvadrātkods”, bet nevārdu – “sadarbspējīgs”. Savukārt 2022. gadā daudzi pieteikumi bija saistīti ar drošību un kara ietekmi uz mūsu dzīvi: par gada vārdu kļuva “okupeklis”, bet nevārda gods tika bieži lietotajiem vārdiem “sankcionēt” un “sankcionēta persona”.

Arī 2023. gads mūs ir lutinājis ar bagātīgu notikumu un jaunvārdu klāstu, kas atspoguļo gan neaizmirstamo uzvaras prieku hokejā, gan nedienas ar jaunajiem vilcieniem un problēmas veselības aprūpē, gan valdības nesaprotamos lēmumus un īstenotās reformas.

Nevis tolerēt, bet pieļaut

Par 2023. gada vārda titulu sacentās arī “atkrieviskot”, kas nozīmē mazināt krievu valodas, kultūras un Krievijas interešu ietekmi, “ēnu kabinets”, kas lietots kā apzīmējums alternatīvam ministru kabinetam, gan ironiski izsakoties par esošo, “mākslīgais intelekts” un “trakdancis” kā tulkojums “mosh pit”, informē Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs.

Starp gada nevārda finālistiem bija nevietā lietotais “pakotne”, kas ir dokumentu, uzdevumu kopums, bet informātikā – programmu sistēma uzdevumu risināšanai, kalks “atslēgas (cilvēks, persona, organizācija, notikums, punkts)” vārdu “izšķirošais”, “noteicošais” un “svarīgais” vietā, “ar dzīvību nesavienojamas (traumas)”, kas daudzkārt domātas “nāvējošu vai nāvīgu ievainojumu” nozīmē. Pirmo vietu ieguva nevārds “tolerēt”. Eksperti norāda, ka tā vietā latviešu valodā lietojami “izturēt”, “paciest” un “pieļaut”.

Ko īsti žņaudz un sit?

Par gada savārstījumu atzīts “Latvijas Avīzē” publicētais virsraksts “Dakteri žņaudza un sita”, jo, kā norāda žūrijas pārstāvji, bez konteksta nav saprotams, vai ar pirmo vārdu domāti dakteri – vīrieši, kuri kādu žņaudza un sita, vai arī dakteris – vīrietis vai sieviete, kuru kāds žņaudza un sita. Finālistu vidū bija arī Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītājas Ingūnas Gulbes un izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) izteikumi un teikumi plašsaziņas līdzekļos.

Par 2023. gada spārnoto teicienu kļuvis Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvja Aiņa Dzalbas sacītais: “Ja mēs runājam par primāro veselības aprūpi, tad ir jāatzīst, ka šeit vairs nav ko reformēt, te vajag reanimēt.” Finālā iekļuva arī ieraksts tviterī “Kāpēc tāda vilcināšanās?” par AS “Pasažieru vilciens” nedienām, premjeres Evikas Siliņas (JV) sacītais par to, ka “nevajag katram cilvēkam pasi Latvijā” un hokeja komentētāja Lotāra Zariņa sauciens “Tā ir nirvāna!”, Latvijas izlasei ar uzvaras vārtiem iegūstot bronzas medaļas.

Par 2023. gada jaunvārdu kļuvis vārds “sāļvira” līdzšinējās soļankas vietā. Žūrija izcēla arī finālistus, piemēram, “kailendārs” kailfoto kalendāra vietā, “[Latvijas gaisa] satiksmes gausināšana” saistībā ar “airBaltic” izpilddirektora darbību, “sveškauns”, ar kuru domāts kauns par cita cilvēka rīcību.

“Valoda ir brīnums”

Literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane pirmdienas preses konferencē uzsvēra, ka valoda ir brīnums, grūti definējama, izprotama, iespējams, dažādas lietas tomēr ir vienkāršāk saprotamas. Viņa norādīja, ka valoda nav nekas ārpus mums esošs.

“Viena palīdzīga metafora ir, ka attiecības ar valodu mums ir tieši tādas pašas kā attiecības ar dzīvībai svarīgiem orgāniem. Zināmā mērā mēs tos varam iespaidot, bet tikpat lielā mērā tie iespaido mūs un nosaka mūsu veselību,” atzīmēja Kolmane.

Pēc viņas paustā, jaunu vārdu ienākšana valodā ir valodas veselības pazīme. Vēl viena valodas veselības pazīme ir jaunu nozīmju nākšana klāt jau esošajiem vārdiem. Kolmane akcentēja, ka valodai piemīt liela inerce un gads ir par mazu, lai varētu redzēt pārmaiņas, taču ik gadu vērojams, ka, ļaužuprāt, vienas un tās pašas nelaimes atkārtojas un nekur nav pazudušas.

“Tā pati nepatika pret it kā nevajadzīgiem svešvārdiem, kas tiek ievazāti. Katru gadu mēs mēģinām ar aptaujas palīdzību atrast gada vārdu, kas būtu kā gadam uzliekams zīmogs, gada nevārdu, kas šķiet valodā nepatīkams. Mēs redzam, ka cilvēki stipri jauc, kas ikdienā un valodā nepatīk. Lielai daļai nevārdu nav ne vainas, bet tie izraisa nepatiku. Spārnotais teiciens ir tas, kas aiziet tautās,” sacīja I. Kolmane.

Aptaujas žūrijā darbojās žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūrfilosofe un tulkotāja Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa – Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Skujiņa, komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, literatūrzinātniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egils Zirnis.

Aptauju jau 21. gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību.