Noasfaltēt divus ceļa posmus un uzcelt divas ražošanas ēkas – šāds konceptuāls lēmums par plānoto projektu sagatavošanu bija jāpieņem Alūksnes novada pašvaldības Attīstības komitejas jūlija sēdē. Deputātu vairākuma atbalsta nebija, tādēļ lēmumu nepieņēma un nevirzīja lemšanai domes sēdē.
Startējot divās mērķprogrammās, pašvaldība iecerējusi uzcelt divas ražošanas ēkas Annas un Jaunalūksnes pagastos un noasfaltēt divus ceļa posmus Mālupē un Alūksnē, Alsviķu un Lauku ielās, tostarp izbūvējot ceļu un inženierkomunikācijas Alsviķu ielā 2a, kur plānota daudzdzīvokļu māju būvniecība.
Cik uzņēmēji aptaujāti?
Deputāts Modris Lazdekalns interesējās – cik uzņēmējus aptaujāja un piedāvāja projekta atbalstu. “Uzņēmēji netika aptaujāti, bet aicināti uz tikšanos uzņēmējdarbības atbalsta centrā, kur pašvaldība informēja par šīm aktivitātēm un aicināja komersantus iesniegt apliecinājumus par jaunradītām darba vietām un plānotajām investīcijām,” skaidroja Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Inese Zīmele
– Jauniņa. M. Lazdekalns, kurš ir arī uzņēmējs, izteicās, ka tādu e –
pastu gan nav saņēmis. “Neatnāci, pats vainīgs – tāds princips? Manuprāt, pašvaldībā nav tik daudz uzņēmēju, lai katram nevarētu piezvanīt. Cik dzirdu no uzņēmējiem
– informācijas aprite ir gana šaura un zināmā mērā tendēta,” savu viedokli neslēpa M. Lazdekalns. I. Zīmele – Jauniņa tam nepiekrita, sakot, ka informācijas aprite nav šaura un informācija publicēta visur, kur tas nepieciešams.
“Ministru kabineta noteikumos ir paredzēti ierobežojumi, kas nosaka, ka līdzekļus drīkst ieguldīt tikai pašvaldībai piederošā īpašumā. Nevar vairs būvēt angārus uz apbūves tiesību pamata vai kā tas bija iepriekš – nomas izsoles ietvaros. Tas izslēdza daudzus pretendentus,” skaidroja I. Zīmele – Jauni-
ņa un piebilda, ka šis ir jaunā perioda pirmais uzsaukums iesniegt projektus, tādi būs vēl divi. Iepriekš līdzīgā programmā uzņēmējiem uzbūvēti trīs angāri.
Nosacījumi arvien stingrāki
M. Lazdekalns interesējās, kādas investīcijas prasa uzņēmējiem, kuriem uzceļ angārus. “Nosacījumi kļūst arvien stingrāki, un šobrīd līdz galam precīzi viss vēl nav noteikts. Nav jārada tikai jaunas darba vietas, bet arī jāparedz atalgojuma pieaugums,” skaidroja D. Tomsons. I. Zīmele – Jauniņa minēja piemēru – ja ERAF finansējums ir 500 000 eiro, tad pretī jābūt investīcijām vismaz 333 000 eiro un darba algu fonda pieaugumam 250 000 eiro. “Tādi ir Ministru kabineta noteikumi, pašvaldība to neizdomā. Mēs saprotam, ka tas ir ļoti grūti sasniedzams, bet ministrija tā neuzskata. Noteikumi tiešām ar katru plānošanas periodu kļūst drastiskāki,” pauda viņa.
M. Lazdekalns atgādināja, ka plāni Alsviķu ielā būvēt daudzdzīvokļu mājas apturēti, jo programmas nosacījumi nav izdevīgi. “Zeme jau nopirkta, pašvaldība ir ieguldījusies. Tagad ieliksim vēl arī Eiropas naudu un pašvaldības līdzfinansējumu. Uz “x” nezināmiem gadiem stāvēs asfaltēts pleķis, jo nav zināms, vai māju būvniecība notiks. Vai tiešām tā ir prioritāte? Protams, ir pareizi izmantot Eiropas naudu, nevis savu, bet tajā pašā laikā ir daudz nezināmā. Cik ilgi stāvēs ceļš bez ēkām. Vai naudu nevar atvēlēt citām ielām, kas joprojām ir neremontētas un neasfaltētas?” teica M. Lazdekalns. D. Tomsons skaidroja, ka izvērtēta arī citu ielu rekonstrukcija, piemēram, Lielā Ezera iela, bet tur nav uzņēmēju, kuri varētu dot pretī investīcijas. “Par Alsviķu ielas daudzdzīvokļu mājām – šobrīd neviens nevar pateikt, kad mājas būvēs. Arī šī programma nedaudz mainās, un nosacījumi kļuvuši vieglāki. Varbūt tomēr izdosies īstenot. Ja būs jau izveidota infrastruktūra, varbūt būs uzņēmējs, kuram būtu interese būvēt mājas bez Eiropas fondu atbalsta,” norādīja viņš.
Vai piedāvāja iepriekšējiem?
A. Dukulis atgādināja, ka iepriekš nepietika finansējuma piecu angāru būvniecībai – uzbūvēja trīs, bet diviem uzņēmējiem atteica. Viņš rosināja ievērot secību un piedāvāt vispirms atbalstu iepriekš atraidītajiem uzņēmējiem. “Toreiz solīja, ka būs citas kārtas un iespēja vēl būs. Jā, saprotu, ka visiem naudas toreiz nepietika, bet, vai šoreiz šiem diviem uzņēmējiem piedāvāja? Šobrīd sanāk – kā vajag, tā dziedam,” teica A. Dukulis. D. Tomsons viņam nepiekrita atbildot, ka viss notiek secīgi. Viens no iepriekšējās kārtas pretendentiem piedalījās uzņēmēju tikšanās reizē un, lai arī bija zinošs par jauno programmu, pieteikumu neiesniedza. Arī otrs pretendents neizrādīja vēlmi startēt. I. Zīmele – Jauniņa precizēja, ka iepriekšējā kārtā neiekļautos un neuzceltos angārus nevar šajā kārtā uzcelt, jo neatbilst nosacījumiem –
nav pašvaldības zemes. D. Tomsons atzina, ka bija grūti atrast uzņēmumus, kas atbilstu nosacījumiem. A. Dukulis norādīja uz paradoksu, kas veidojas. “Ja man kā uzņēmējam gribētos saņemt programmas finansējumu, daļa sev piederošās zemes jāpārdod pašvaldībai. Tikšu pie naudas gan pārdodot zemi, gan pie programmas finansējuma,” teica viņš.
Rosina sadalīt lēmumprojektu
Divi deputāti, M. Lazdekalns un D. Mucenieks, izteica priekšlikumu lēmumprojektu sadalīt. “Esmu uzņēmējs, tātad ieinteresētā persona, un pēc loģikas, man nevajadzētu balsot par uzņēmējdarbības projektiem. Par otriem diviem punktiem jeb ceļiem, varētu balsot “par” vai “pret”, vai atturēties. Tomēr šāda iespēja netiek dota,” norādīja M. Lazdekalns. Arī D. Mucenieks uzskatīja, ka pareizāk būtu balsot par katru no punktiem atsevišķi. “Ja deputāts neatbalsta visus četrus lēmumprojekta punktus, tad viņam jābalso pret visu lēmumprojektu. Nebūtu sarežģīti izdalīt un nobalsot par katru atsevišķi,” vērsa uzmanību D. Mucenieks. D. Tomsons gan norādīja, ka lēmums ir konceptuāls par to, ka šādi projekti vispār notiks. Risku interešu konfliktam, viņaprāt, nav. I. Zīmele – Jauniņa vien precizēja, ka par projektu iesniegšanu deputātiem būs jālemj vēl atsevišķi.
