Sandra Apine
Kāds vērīgs Zeltiņu kapsētas apmeklētājs ievērojis tur piemiņas plāksni Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem un lūdza redakcijai vairāk noskaidrot par šo vietu un arī to, vai tādai būtu jābūt mūsdienās – laikā, kad pārvērtējam padomju laika mantojumu un atbrīvojamies no padomju režīmu slavinošas atribūtikas.
“Alūksnes un Malienas Ziņas” pārliecinājās, ka šāds piemineklis Zeltiņu kapsētā atrodas, vieta ir sakopta, vāzēs puķes. Zeltiņu pagasta bibliotēkas un vēstures krātuves vadītāja Agita Žīgure stāsta, ka šie ir padomju armijas kritušo brāļu kapi Zeltiņu brāļu kapu teritorijā. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šeit nav apbedīti zeltinieši vai novada cilvēki, tie ir šajā apvidū krituši padomju armijas karavīri, kuru vārdi iegravēti piemineklī. “Atšķirībā no citiem padomju režīmu slavinošiem pieminekļiem, kurus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem demontēja, šeit ir brāļu kapi – apbedījumi, un tas nav tik vienkārši izdarāms,” domā A. Žīgure. Savukārt sakopšanas darbi, viņas ieskatā, šeit tiek veikti visā kapsētā, neatkarīgi, vai tie ir novada iedzīvotāju apbedījumi, vai brāļu kapi. “Tur nav nekādu politisku apsvērumu, vienkārši tiek sakopta teritorija,” viņa skaidro.
A. Žīgure atminas, ka padomju laikā pie šīs piemiņas plāksnes notikuši dažādi piemiņas brīži ar padomju armijas daļas kareivju un skolēnu dalību. 9. maijā te parasti organizēts svinīgs mītiņš un vēlāk Zeltiņos noticis motokross.
UZZIŅA
Interneta vietnē “Padomju mantojums” (sovietheritage.blogspot.com) minēts, ka šie ir Zeltiņu brāļu kapi, kas atrodas Zeltiņu kapsētas teritorijā. 1950. gadā šeit uzstādīts piemineklis un pie tā ir piemiņas plāksne no melna akmens, uz kura norādīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. 2009. gadā šeit tika atjaunota piemiņas plāksne – baltās vietā no melna akmens, bet uz jaunās pazudis viens kritušā vārds. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka kritušie karavīri, sekli apbedīti, atrodas arī ap piemiņas vietu Zeltiņu kapsētas teritorijā. Veidojot brāļu kapus, kritušie nav pārapbedīti un atrodas tur joprojām.
Tiešām jābrīnās,ka Latvijā ir tik daudz vērīgu iedzīvotāju,kuri skumst pēc dzīves vācu fašistu okupētajā Ostlandē un nevis piemin tos,kuri atgrieza latviešiem viņu dzimtenes nosaukumu-Latvija.Jau pat kapus sāks ārdīt.