Vasara mazpulcēniem ir gada darbīgākais laiks. Apgūstot pirmās saimniekošanas prasmes, viņi katru gadu audzē dārzeņus – šovasar tie ir ķirbji un zirņi. Alūksnes novadā aktivitātēs iesaistījušies bērni no mazpulkiem Strautiņos, Ziemera pagasta un Alūksnes. Kā stāsta visu trīs mazpulku vadītāja Sandra Buliņa, bērniem šī ir lieliska iespēja darīt pašiem – un tieši caur darīšanu viņus vislabāk var ieinteresēt.
Jau 15 gadus Latvijas mazpulki sadarbojas ar SIA “Ezerkauliņi” un SIA “Maxima Latvija”, lai dotu bērniem iespēju izmēģināt spēkus īstā biznesa projektā. Mazpulcēni iziet pilnu ražošanas ciklu – no sēšanas, kopšanas un novākšanas līdz ražas šķirošanai, iesaiņošanai un nonākšanai veikalu plauktos. Par pārdoto produkciju bērni saņem arī samaksu. Katru gadu audzētais dārzenis ir cits – šogad tā ir lielākā oga dārzeņu saimē – ķirbis. Kopumā Latvijā ķirbjus audzē 100 jaunie lauksaimnieki no biedrības “Latvijas Mazpulki”. Šovasar viņi kopumā iestādīja 3000 ķirbju sēkliņas no divām šķirnēm, par kurām rūpēsies visu vasaru, – ‘Kaori Kuri’, Hokaido tipa ķirbis ar tumši oranžu miziņu un gaišām svītrām, kas sver līdz 1,3 kilogramiem, un ‘Spyro F1’ – viens no mazākajiem Halovīna tipa ķirbjiem, kura izmērs ir 12 – 15 centimetru un svars līdz 1,5 kilogramiem. Ražas vākšana plānota septembrī, savukārt veikalos ķirbji varētu būt pieejami oktobrī. No Alūksnes mazpulka ķirbju projektā piedalās Juris Apsītis, Renārs Tarass un Estere Tarasa. No Strautiņu mazpulka – Madara Zellāne un Ance Etto Šteinere, no Ziemeru – Plato ģimene.
Spītējot laikapstākļiem – ķirbji aug
Lai arī šī vasara nav gluži tāda, pie kādas esam pieraduši, mazpulcēnus tas nav atturējis – darbs dārzos rit pilnā sparā. Pirmos darbus viņi sāka jau pavasarī – daži sēklas dēstīja telpās aprīļa beigās vai maija sākumā, citi tās iesēja tieši augsnē pēc 15. maija. Par sēklām bērniem pašiem nebija jāraizējas – tās dāvināja SIA “Ezerkauliņi”. Alūksnes novadā ķirbju audzēšanā šogad piedalās piecas ģimenes. “Ir bērni, kuri – kā ierasts – sēklas sēja tieši vagās, bet šogad ilgstošās lietavas daudz ko ietekmēja. Vēl svarīgi – kur dārzs atrodas. Lejiņā mitrums uzkrājas vairāk, piekalnē – mazāk. Tā arī ir pieredze. Tiem, kuri sēklas vispirms dēstīja podiņos un pēc tam pārstādīja dobēs, šobrīd veicas labāk – stādi ir spēcīgāki. Tagad ķirbji sāk ziedēt. Kāda būs raža, šobrīd ir grūti prognozēt, bet ķirbji aug, un domāju, ka būs ko nodot tirdzniecībai,” stāsta S. Buliņa.
Visiem mazpulcēniem, kuri audzē ķirbjus, vēl priekšā kopīgs seminārs – mācību diena laukā, kur aug ķirbji. “Šādas tikšanās ir ļoti vērtīgas. Bērni saņem praktiskus padomus no speciālistiem, redz, kā pareizāk kopt augus, ko darīt un no kā izvairīties. Viņiem arī māca, kā pareizi novākt ķirbjus – piemēram, lai tie derētu tirdzniecībai, tiem jābūt konkrētā svarā,” stāsta S. Buliņa. Kad pienāks ražas novākšanas laiks, katram ķirbim bērni pievienos zīmīti ar informāciju par audzētāju un vietu, kur ķirbis izaudzēts. Raža tiks salikta maisos, ko vēlāk savāks tirgotājs. Protams, bērniem visgaidītākais brīdis būs atalgojuma saņemšana par ieguldīto darbu. Cik liela būs samaksa, pagaidām vēl nav zināms.
Kad zirnis māca saimniekot
Vēl viens nozīmīgs mazpulcēnu projekts šajā vasarā ir “Katram savu zirņu dobi”, kas tiek īstenots sadarbībā ar SIA “Latraps”. Atšķirībā no ķirbjiem, zirņi tiek audzēti nevis pārdošanai, bet pašiem – ar mērķi izprast audzēšanas procesu. Bērni aizpilda dienasgrāmatas un darba lapas, vērojot, kā aug viņu sētie zirņi. Projektā iesaistījušies bērni ne tikai no Ziemera un Alsviķu pagastiem, bet arī Alūksnē. “Idejas būtība – mācīties audzēt pašiem. Tā kā zirņi bērniem garšo, viņi projektā piedalās ar īpašu prieku. Jebkura iespēja bērnam pašam kaut ko izaudzēt ir ļoti vērtīga. Katrs bērns, kas iesaistās saimniekošanā, pats aug un attīstās. Latvijā mums ir laba zeme un labas iespējas – var audzēt labību, dārzeņus, arī mežus. Ja bērns iemācās to darīt, viņš nākotnē jutīsies drošāk, uzdrīkstēsies pats saimniekot. Jo vairāk mēs mākam, jo vairāk spējam uzdrošināties,” stāsta S. Buliņa un piebilst – katrs šāds mēģinājums bērnam ir liels solis. Tā ir drosme pārvarēt bailes un nedrošību, un tieši tā bērns mācās, kļūst pārliecinātāks un iedrošinās darīt vēl.
Kā bērnu uzrunāt iesaistīties vērtīgajās mazpulka aktivitātēs? “Alūksnes novadā situācija nav tik slikta, bet Latvijā kopumā mazpulcēnu skaits iet mazumā. Alūksnes novadā šobrīd ir apmēram 50 mazpulcēni. Ir bērni, kuri aktīvāki ir mācību gada laikā, bet vasarā iesaistās mazāk. Taču bērni, kuri reiz piedalījušies tradicionālajās mazpulka vasaras nometnēs, vienmēr to ar nepacietību gaida arī nākamvasar. Šogad uz mazpulku vasaras nometni bērni dosies 28. jūlijā, un dalībai jau pieteikušies seši dalībnieki no Alūksnes novada. Iesaistīt un ieinteresēt var ar darīšanu un rādīšanu. Piespiest nevar. Ļoti liela loma ir vecākiem – tieši viņi visbiežāk atrod informāciju par mazpulku un piedāvā to bērnam. Paši bērni reti kad nāk ar iniciatīvu. Vien izņēmuma gadījumos, ja kāds draugs vai draudzene jau darbojas mazpulkā un var ar savu piemēru iedvesmot pievienoties,” stāsta S. Buliņa.
Iesaistās caur darīšanu
To apstiprina arī S. Buliņas pieredze – pavisam nesen viņa vadīja vasaras brīvlaika nodarbību Strautiņos ar nosaukumu “No pīrāga līdz mālam” un vēlreiz pārliecinājās: jauniešus patiešām var ieinteresēt. Ja notiek kaut kas aizraujošs un radošs, bērni vēlas piedalīties. “Bērniem patīk kopīga darbošanās, un, ja iesaistīta arī ēst gatavošana, viņi iesaistās vēl aktīvāk. Tas rada īpašu sajūtu – kopā paveikts darbs un uzreiz redzams rezultāts. Jo vairāk rādīsim to, ko darām, un darbosimies, jo lielāka iespēja, ka arī citi to pamanīs un ieinteresēsies. Protams, vienmēr būs bērni, kuri izvēlas palikt malā un nevēlas iesaistīties – viņus ir grūtāk ieinteresēt,” saka S. Buliņa.
S. Buliņa šobrīd vada visus trīs mazpulkus Alūksnes novadā – Strautiņu, Ziemeru un Alūksnes. Pēc tam, kad ilggadējais Ziemeru mazpulka vadītājs Jānis Bērtiņš devās pensijā, rūpes par Ziemeru mazpulku uzņēmās S. Buliņa. Visi trīs mazpulki darbojas Alūksnes Bērnu un jauniešu centra paspārnē, un nodarbības notiek katrā no konkrētajām vietām, kur vadītāja dodas pie mazpulcēniem.
