Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

Augstas amatpersonas apgalvo, ka Latvijā ir resursi, lai radītu digitālos risinājumus ne tikai mums pašiem, bet arī pasaules tirgum. Tas ir lieliski, tomēr veidojot šādas inovācijas jāapzinās, ka mākslīgais intelekts var pārkāpt pamattiesības, tai skaitā diskriminēt cilvēkus, ja netiek ievēroti vairāki nosacījumi. Piemēram, izmantotajiem datiem jābūt kvalitatīviem un uzticamiem, cilvēkiem nepārprotami jāapzinās, ka viņi ir saskarē ar mākslīgā intelekta sistēmu, kur vien to izmanto, un tām jābūt tādām, kuru pārraudzību jebkurā brīdī var uzņemties cilvēks.

Pētījumā “Mākslīgā intelekta sistēmas un diskriminācijas aspekti” analizēts, kā pašlaik mākslīgā intelekta sistēmas jau ir pārkāpušas cilvēka pamattiesības tādās jomās, kā nodarbinātība, izglītība, biometriskā identifikācija un pamatpakalpojumu pieejamība. Šīs ir četras no astoņām augsta riska jomām, ko definē jaunā Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta regula.

Starptautiskā prakse rāda – mākslīgais intelekts var diskriminēt cilvēkus

Piedāvājam dažus uzskatāmus piemērus no starptautiskās prakses:

• Nīderlandē sistēmiskā riska identificēšanas krāpšanas apkarošanas sistēma nepamatoti apsūdzēja aptuveni 26 000 vecākus par krāpnieciskiem bērna kopšanas pabalstu pieprasījumiem. Daļai vecāku apturēja pabalstu izmaksu, bet vēl daļai lūdza tos atmaksāt. Daudzos gadījumos summa sasniedza vairākus desmitus tūkstošu eiro, radot ģimenēm ievērojamas finansiālas grūtības. Šajā gadījumā mākslīgā intelekta sistēma pieļāva kļūdas, vērtējot dubultpilsonības aspektu. Tiesa atzina pārkāpumu, un 2021. gadā šis skandāls labklājības jomā piespieda Nīderlandes valdību atkāpties.
• Savukārt ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma “Amazon” darbā pieņemšanas algoritms par labākiem kandidātiem uzskatīja vīriešus, attiecīgi noraidot CV, kuros bija iekļauts vārds “sieviete”. Rezultātā “Amazon” atteicās no mākslīgā intelekta personāla atlases rīka.
• Stenfordas Universitātes pētījums pērn atklāja – Chat GPT detektori klasificē tekstu, ko rakstījuši cilvēki (kuriem angļu valoda nav dzimtā), kā mākslīgā intelekta radītu. Patiesībā tā nebija – šiem iedzīvotājiem objektīvu iemeslu dēļ ir ierobežots vārdu krājums un gramatikas lietojums. Mākslīgā intelekta kļūdas dēļ viņi var saskarties ar nepamatotām apsūdzībām par krāpšanu vai plaģiātismu akadēmiskā un profesionālā vidē.

Kas jāmaina, lai mākslīgais intelekts būtu draugs nevis drauds?

Pirmkārt, uzmanība jāpievērš datu kvalitātei un pārvaldībai. Ja mākslīgā intelekta sistēma nav “apmācīta” ar augstas kvalitātes datiem, nav precīza un pārbaudīta pirms “palaišanas tirgū” – ar lielu ticamību tā būs cilvēkus diskriminējoša.

Otrkārt, mākslīgā intelekta sistēmas jāveido tā, lai cilvēkiem būtu pilnīgi skaidrs, ka viņi sazinās ar mākslīgā intelekta sistēmu, nevis, piemēram, ar iestādes darbinieku. Iedzīvotājus jāinformē arī par viņu tiesībām.

Treškārt, šīm sistēmām jāspēj darboties tādā veidā, ko cilvēki var atbilstoši kontrolēt un virsvadīt. Iejaukties, kad vien tas nepieciešams, un arī apturēt sistēmu, ja tā nedarbojas, kā paredzēts.

Ceturtkārt, tā ir arī atbildība un uzraudzība. Tas nozīmē, ka augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām jābūt rūpīgi izstrādātām novērtēšanas procedūrām attiecībā uz datu kvalitāti, dokumentāciju, cilvēka veiktu pārraudzību, precizitāti, kiberdrošību u.c. Piemēram, biometrijas jomā šo pārbaudi jāveic trešajai personai.

“Nav šaubu, ka mākslīgā intelekta sistēmas var būt draugs un palīgs. Tomēr pētījums parāda, kādas sekas var būt tad, ja sistēma ir nepareiza. Ja cilvēka pieļauta kļūda rada kaitējumu citam (konkrētam) cilvēkam, tad mākslīgā intelekta sistēmas radīta kļūda automātiski tiek attiecināta uz to sabiedrības grupu, kura atbilst mākslīgā intelekta sistēmas noteiktiem kritērijiem. Tādējādi, ietekme ir daudz plašāka. Es ceru, ka politiķu aicinājums par Latvijas spēju radīt pasaules līmeņa mākslīgā intelekta sistēmas īstenosies arī tādā ziņā, ka pamattiesību ievērošana tajās būs prioritāte,” uzsver Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.

Uzziņai

Eiropas Savienībā šovasar¹ stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula², kas nosaka jaunas normas mākslīgā intelekta jomā. Tā kļūs tieši piemērojama visās ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, pēc diviem gadiem, t.i. no 2026. gada 2. augusta (izņemot atsevišķus noteikumus, kurus piemēros ātrāk).

Šo pētījumu tiesībsarga uzdevumā izstrādāja Latvijas Universitātes pētniece dr.iur Irēna Barkāne.

1 2024. gada 13. jūnijā tika pieņemta un 1. augustā stājās spēkā

2 (2024/1689)