Mājsaimniecībās, kurās galvenais pelnītājs ir jaunāks par 30 gadiem, tērē par 9% vairāk nekā mājsaimniecībās vidēji

Latvijā mājsaimniecībās, kurās galvenais pelnītājs ir jaunāks par 30 gadiem, tērē par 9% vairāk nekā mājsaimniecībās vidēji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. “Alūksniešiem.lv” noskaidroja aģentūrā Leta.

Statistikas pārvaldē informēja, ka kopējie patēriņa izdevumi 2019.gadā visaugstākie bija mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem – 463 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 9% vairāk nekā vidējā mājsaimniecībā Latvijā. Vidēji Latvijā mājsaimniecību patēriņa izdevumi pērn bija 423 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam ir 60 un vairāk gadu, patēriņa līmenis bija par 9% mazāks nekā vidējās mājsaimniecības patēriņš Latvijā, savukārt mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam bija 30-44 gadi un 45-59 gadi, patēriņa līmenis bija attiecīgi 3% un 2% virs vidējā valstī.

Lielākais izdevumu īpatsvars pārtikai bija senioru mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam ir 60 un vairāk gadu – 29% no kopējiem patēriņa izdevumiem. Savukārt vismazāk pārtikai, kas paredzēta patēriņam mājās, tērēja mājsaimniecības, kurās to galvenais pelnītājs ir vecumā līdz 30 gadiem – attiecīgi 20% no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka galvenā pelnītāja vecums mājsaimniecībā ietekmē prioritātes, lemjot par izdevumiem konkrētām patēriņa precēm un pakalpojumiem, piemēram, maltītēm ārpus mājas 2019.gadā visvairāk tērēja mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem – 8% no kopējiem izdevumiem jeb 35 eiro vidēji uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt vismazāk sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem tērēja tās mājsaimniecības, kurās to galvenajam pelnītājam ir 60 un vairāk gadu – attiecīgi astoņus eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī jeb 2% no kopējiem izdevumiem.

Izdevumi veselībai senioru mājsaimniecībās ir trešā lielākā izdevumu kategorija aiz pārtikas un mājokļa. Mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam ir 60 un vairāk gadu, veselībai tērēja 12% no kopējiem izdevumiem jeb 47 eiro mēnesī vidēji uz katru mājsaimniecības locekli, tostarp medikamentiem – 9%.

Atpūtai un kultūrai 10% jeb 41 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības locekli no visiem izdevumiem tērē mājsaimniecības, kurās to galvenajam pelnītājam ir 30-44 gadi. “Lielāki izdevumi atpūtai un kultūrai šajā mājsaimniecību grupā galvenokārt saistīti ar to, ka vairāk līdzekļu tiek atvēlēts brīvā laika pavadīšanai, to skaitā ir arī izdevumi par interešu izglītību – ārpusskolas pulciņiem bērniem,””piebilda statistikas pārvaldē. 

Tajā pašā laikā mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs ir jaunāks par 30 gadiem, vairāk nekā pārējās vecuma grupās, tērēja jaunu informācijas apstrādes iekārtu iegādei – 2% no kopējiem patēriņa izdevumiem jeb 11 eiro uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī. 

Savukārt kompleksajiem atpūtas ceļojumiem visvairāk tērēja tās mājsaimniecības, kurās to galvenais pelnītājs ir vecumā no 45 līdz 59 gadiem – 2% no kopējiem patēriņa izdevumiem jeb septiņus eiro uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī.