LIZDA prasa “obligāto vakcināciju” pret Covid-19 aizstāt ar iepriekš izstrādāto stratēģiju skolotāju motivēšanai un izglītošanai par poti

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzstāj obligāto vakcināciju pret Covid-19 aizstāt ar iepriekš izstrādāto stratēģiju, kurā paredzēta izglītības darbinieku, tostarp skolotāju, motivēšana un izglītošana par vakcinācijas ieguvumiem, “Alūksniešiem.lv” noskaidroja aģentūrā Leta.

Arodbiedrības ieskatā, augstu vakcinācijas pret Covid-19 aptveri nozarē ir iespējams sasniegt arī bez obligātās vakcinācijas ieviešanas, jo vairums pedagogu, kuri joprojām kavējas saņemt vakcīnu pret vīrusu, nesteidzas nevis ideoloģisku iebildumu dēļ, bet nespējot rast atbildes par individuāliem ar veselības stāvokli saistītiem jautājumiem. 

LIZDA padome iestājas par brīvprātības principa saglabāšanu un uzskata, ka neizlēmušos pedagogus var mobilizēt ar citām, pārdomātām metodēm, piemēram, sniedzot daudz individuālāku informāciju par vakcīnas ietekmi uz katra konkrētā cilvēka veselību ar tikai viņam raksturīgajām diagnozēm. Tāpat skolotājiem būtu jānodrošina papildus konsultācijas pie ģimenes ārstiem un speciālistiem un jāparedz apmaksāta brīvdiena pēc vakcīnas saņemšanas, uzskata LIZDA.

Arodbiedrība uzstāj, ka likumdošanas līmenī jānosaka arī apmaksāta veselības apdrošināšanas polise pedagogiem, zinātniekiem un tehniskajiem darbiniekiem, kā arī rehabilitācija vakcinētajām personām, ja tās tomēr inficējušās un smagi pārslimojušas vīrusu.

Savukārt, lai izprastu pedagogu kavēšanās vakcinēties iemeslus, LIZDA pirmdien, 12.jūlijā, izglītības iestāžu tīklos izplatīs anketas, ar kuru starpniecību centīsies noskaidrot izplatītākās bažas, bailes un arī gatavību pamest profesiju, ja vakcinācija tiks noteikta kā obligāta.

Piektdien, pēc LIZDA padomes sēdes, arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrības biedru vidū, līdzīgi kā sabiedrībā kopumā, joprojām valda viedokļu dažādība, un šādos apstākļos, neatkarīgi no politiskajiem lēmumiem, galvenais ir nepieļaut šķelšanos un konfrontāciju nozarē.

“Vienam otru jāciena, jāvar uzklausīt un arī sadzirdēt pretēji viedokļi, ir jādiskutē cieņpilni un bez aizvainojumiem. Taču pats svarīgākais ir darīt visu, lai pedagoga privātā izvēle nekādā veidā neapdraudētu nevienu līdzcilvēku un sabiedrību kopumā. Arodbiedrība iestājas par katra indivīda un sabiedrības drošību. Tieši tādēļ, joprojām uzsverot brīvprātības principus, LIZDA atbalsta regulāru testu nepieciešamību nevakcinētajiem pedagogiem, kas tiktu apmaksāti no personu privātajiem līdzekļiem,” viņa sacīja.

Vienlaikus Vanaga apstiprināja, ka LIZDA plāno likumdevēju līmenī aktualizēt jautājumu par testiem, kuru rezultāti tiek uzskatīti par derīgiem darba pienākumu veikšanai. Proti, arodbiedrība uzskata, ka par derīgu būtu jāuzskata ne vien laboratorijā veiktie, daudz dārgākie, bet arī lētākie, aptiekās nopērkamie siekalu testi.

Savukārt testu apmaksa jāparedz tiem, kuri veselības apsvērumu dēļ nedrīkst vakcinēties. LIZDA ieskatā, šādos gadījumos ir nepieciešama ģimenes ārsta vai cita ārstējošā ārsta apliecinājums par iemesliem, kādēļ pedagogs nedrīkst vakcinēties. Tāpat arodbiedrība uzstāj apmaksāt konsultācijas pie speciālista, ja ģimenes ārsts neiesaka vakcinēties, bet nozarē strādājošais vēlas vakcinēties un vēlas saņemt profesionālu konsultāciju.

Arodbiedrībā norādīja, ka par masu imunitātes īpatsvaru ir atbildīgi ne tikai izglītības nozarē strādājošie, bet arī pārējā sabiedrība, tāpēc izglītības iestādēm jāparedz tiesības zināt, kāda ir vecāku vakcinēšanās aptvere. Tas pedagogiem dotu pārliecību par to, cik drošā vidē būs jāstrādā klātienē. 

Tikmēr vairāki padomes locekļi uzsvēra, ka daudzos pedagogos, kuri jau bija izlēmuši doties vakcinēties, ierosme par obligāto vakcinēšanos radījusi asu pretreakciju. “Cilvēkiem ir noraidoša attieksme pret visu, kas tiek uzspiests. Diemžēl no likumdevēju puses iztrūkst sarunas. Pastāv tikai biedēšanas politika,” tika uzsvērts padomes sēdē. To, ka obligātā vakcinēšanās ir galēji radikāls solis, apliecina arī tas, ka nevienā citā Eiropas Savienības valstī šāda norma attiecībā uz pedagogiem joprojām vēl nav ieviesta, pauda arodbiedrības padomē. 

Tajā pašā laikā arodbiedrības pārstāvji apliecināja, ka pedagogi apzinās akūto nepieciešamību septembrī atgriezties pie klātienes mācībām un vakcinācijas nozīmīgo lomu šajā procesā. Pedagogu labo gribu apliecina tas, ka pašreiz jau ir vakcinējusies lielākā daļa mācībspēka jeb aptuveni 53% nozarē strādājošo. Kā norādīja LIZDA, šis rādītājs ir labāks nekā virknē citu nozaru, piemēram Valsts policijā vai Valsts robežsardzē.

LIZDA aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) apkopot informāciju, cik izglītības nozarē strādājošo ir pārslimojuši Covid-19, vai statistikā ir iekļauti tehniskie darbinieki un vai citās Eiropas Savienības valstīs vakcinēšanās ir obligāta.

Vienlaikus arodbiedrība lūdz Veselības ministriju izstrādāt noteikumus, kādu slimību, diagnožu gadījumā nedrīkst vakcinēties, kā arī pārskatīt prasību par diviem kvadrātmetriem uz personu, lai var nodrošināt klātienes mācības.

LETA jau ziņoja, ka otrdien Ministru kabinets vienojās, ka darba devējam būs tiesības atbrīvot no amata darbinieku, kurš līdz 15.septembrim nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu. Tāpat ministri vienojās, ka vakcinēšanās būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs.

Tāpat valdība atbalstīja, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju līdz 14.jūlijam sagatavos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot virkni nosacījumu. Likumprojekta izstrādē iesaistītajām ministrijām uzdots izvērtēt minēto prasību atbilstību Satversmei.