Leta
Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs Latvijas iedzīvotājiem Lieldienu laikā novēl autentiskas mīlestības pieaugumu un priecīgu svētku sagaidīšanu.
Tāpat Stankevičs aicina cilvēkus Lieldienā uz dziļāku līdzdalību Jēzus Kristus augšāmcelšanās noslēpumā, dodot arvien nopietnāku ieguldījumu pasaules pārveidošanā.
Arhibīskaps metropolīts Lieldienu laikam citēja Svētā Pāvila rakstus: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet pēc tā, kas augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, bet ne par to, kas virs zemes! Jo jūs mirāt, bet jūsu dzīvība līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad parādīsies Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs parādīsieties godībā līdz ar Viņu.”
Stankevičs atzīmēja, ka Kristus augšāmcelšanās izmainīja pasaules vēsturi.
Lieldienas ik gadu svin katoļi, luterāņi un baptisti, savukārt pareizticīgie šos svētkus svinēs maija sākumā. Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.
Lieldienu laiku ik gadu atzīmē ar Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā svin Pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Latvijā šogad Zaļā ceturtdiena ir 1.aprīlī, Lielā piektdiena – 2.aprīlī, Klusā sestdiena – 3.aprīlī, bet 4. un 5.aprīlī Latvijā atzīmēs pašas Lieldienas. Savukārt šogad pareizticīgie Lieldienas svinēs 2.maijā.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci – augšāmceltā Kristus simbolu – un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko “aleluja” dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.
Parasti Lieldienu dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma – “Gods Dievam augstumos” laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.
Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.
Reklāma