Krūts vēzis – biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm

Oktobris ir krūšu veselības mēnesis, kad sievietēm visā pasaulē tiek atgādināts par krūts vēža profilaksi un agrīnas diagnostikas nozīmi. Kā liecina dati*, krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā. Taču, jo laicīgāk tas atklāts, jo veiksmīgāk ārstējams.

Pēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) informācijas, risks saslimt ar krūts vēzi ir katrai devītajai sievietei mūsu valstī, tādēļ ļoti svarīga ir krūts vēža profilakse. Diagnosticējot krūts vēzi agrīnā stadijā, 90 % gadījumu iespējams saglabāt krūts dziedzeri un dzīves kvalitāti, norāda RAKUS.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) vēsta, ka vēl pirms trim gadiem globāli tika diagnosticēti 2,3 miljoni krūts vēža saslimšanas gadījumu, no kuriem 685 000 beigušies letāli. 2020. gada beigās pasaulē bija 7,8 miljoni sieviešu, kurām krūts vēzis bija diagnosticēts pēdējo piecu gadu laikā, padarot to par visizplatītāko vēža veidu pasaulē. Savukārt 0,5-1 % gadījumu krūts vēzis diagnosticēts vīriešiem.

Drosme doties pie ārsta

“Par krūšu veselību ir jārūpējas visu dzīvi, veicot krūšu pašpārbaudi reizi mēnesī un ik gadu apmeklējot ginekologu, lai veiktu krūšu pārbaudi, kā arī mamogrāfiju un ultrasonogrāfiju pēc ārsta rekomendācijām. Valsts organizētais krūts vēža skrīnings (mamogrāfija) ir pieejams sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem, bet arī jaunākas un vecākas sievietes tiek aicinātas rūpēties par krūšu veselību,” uzsver Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume. “Ar ārsta nosūtījumu arī pirms 50 gadu vecuma un pēc 68 gadu vecuma mamogrāfijas izmeklējums būs valsts apmaksāts (jāmaksā tikai pacienta iemaksa). Atšķirība vienīgi, ka 50-68 gadu vecumā tiek sūtīti uzaicinājumi, t.i. sievietes tiek aktīvi aicinātas veikt mamogrāfiju.”

“Ir saprotamas bailes un vēlme izvairīties no realitātes tad, ja krūtī tiek sataustīts kāds bumbulītis vai ir redzamas pārmaiņas. Tomēr šajā brīdī ir jāsaņemas, jāiedrošina sevi doties pie ārsta un izrunāt to, kas satrauc. Iespējams, ka pārmaiņas krūtīs, ko redzi vai satausti, ir viltus trauksme. Ja veidojums ir labdabīgs, nekas vairāk nav jādara, kā vien ik pa laikam tas jānovēro. Gadījumā, ja sataustītais veidojums izrādās ļaundabīgs, laiks līdz ārsta apmeklējumam ir ļoti būtisks. Krūts vēzi var ārstēt un izārstēt! Bet, jo ātrāk aiziesi pie ārsta, jo savlaicīgāk varēs sākt nepieciešamo terapiju un veiksmīgāk izārstēties,” norāda Ilze Straume, atgādinot arī par veselīga dzīvesveida nozīmi.

“Krūts vēža risku var samazināt, izvēloties veselīgu uzturu (vairāk dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu, mazāk gaļas, sāls, saldumu), vairāk kustoties un saglabājot veselīgu ķermeņa svaru, atsakoties no alkohola un smēķēšanas.”

Ginekoloģe Karlīna Elksne: “Pasaules starptautiskās organizācijas rekomendē krūšu skrīningu veikt, sākot no 40 gadu vecuma, ik pēc diviem gadiem. Ņemot vērā šo ieteikumu, arī ģimenes ārsti un ginekologi rekomendē pacientēm pārbaudi veikt jau šajā vecumā, kas ļauj atklāt pārmaiņas krūtīs. Daļa krūts vēža gadījumu ir ļoti saistīta ar ģenētiku. Ja ģimenes anamnēzē ir krūts vēzis, noteikti vajadzētu veikt gēnu pārbaudes. Būtiska nozīme ir arī dzīvesveidam: krūts vēzis ir ļoti saistīts ar aptaukošanos, tādēļ nevajadzētu pieļaut ķermeņa masas pārlieku palielināšanos. Turklāt dāmām, kuras audzina mazuļus, ieteiktu pēc iespējas ilgāk – vismaz sešus mēnešus – barot bērnu ar krūti, kas nākotnē var novērst iespēju saslimt ar krūts vēzi.”

Apiet strausa taktiku un sevi apdrošināt

“Kā liecina pērn veiktā ERGO aptauja, gandrīz puse jeb 46 % Latvijas iedzīvotāju ne reizi nav izmantojuši iespēju doties uz savam vecumam aktuālajām, valsts nodrošinātajām vēža pārbaudēm, pakļaujot sevi lielākam riskam laikus neuzzināt par iespējamo saslimšanu. Ir svarīgi atcerēties: jo agrāk audzējs diagnosticēts, jo lielākas ir izredzes to izārstēt un atsākt pilnvērtīgu dzīvi,” saka ERGO Dzīvības apdrošināšanas departamenta vadītājs Gints Konrads.

Viņš norāda: “Saprotot, cik liela nozīme var būt operatīvam finansiālajam atbalstam brīdī, kad cilvēks saskaras ar diagnozi vēzis, ERGO apdrošināšanas pakalpojumu klāstā ir iekļauta vēža apdrošināšana. To iespējams izvēlēties gan kā atsevišķu apdrošināšanas veidu, gan iekļaujot vienā polisē ar insulta, infarkta, multiplās sklerozes un citu slimību apdrošināšanu. Vēža apdrošināšana paredz, ka, saslimstot ar ļaundabīgu audzēju, cilvēkam tiks izmaksāta atlīdzība, kuru brīvi izmantot pēc saviem ieskatiem, novirzot vai nu ārstēšanās izdevumiem vai, piemēram, ikdienas vajadzību apmaksai. ERGO Baltijā jau bijis arī apdrošināšanas gadījums, kad kādai sievietei Igaunijā, saslimstot ar krūts vēzi, izmaksāta vēža apdrošināšanas atlīdzība 8600 eiro apmērā.”

Kā liecina ERGO dati, Latvijā vēža apdrošināšanu vairāk izvēlas sievietes – 54 % (Lietuvā sieviešu skaits ir proporcionāli vēl lielāks – 58,6 %), bet vidējā apdrošinājuma summa ir 22 544 eiro. Vidējais apdrošināto sieviešu vecums ir 40 gadi, bet vīriešiem – 38 gadi. Visbiežāk izvēle izdarīta par labu polisēm ar apdrošināšanas termiņu 5-10 gadi (59 %) un vairāk nekā 10 gadi (36 %).