Kāda alūksniete atsūtīja video, kas filmēts uz Cepurītes salas – teritorija nav sakopta, viss aizaudzis ar krūmiem, atkritumu konteiners, kas saglabājies te vēl no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, mētājas kapu sveces. Skats diezgan bēdīgs.
Lai noskaidrotu, kas tad īsti pašlaik notiek uz mīlestības saliņas, pēc atbildes vērsāmies pie Alūksnes novada pašvaldības iestādes “Alja” vadītāja Māra Lietuvieša.
“Cepurītes salā krūmus un kokus nezāģē, tur arī nepļauj zāli. Salā ir liegtas jebkādas darbības, jo uz tās atklātas vēsturiskas apmetnes. Cepurītes salas apmetne ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis Alūksnes ezerā. Pirms pāris gadiem gan tur vēl pļāva zāli un visu sakopa,” informē M. Lietuvietis. Viņš skaidro, ka pašlaik to nedara, lai sala neizvērstos par pasākumu vietu ar iespējamiem ugunskuriem.
1983. gadā apmetni pētīja vēsturnieki un arheologi, mūsu novadnieks Māris Atgāzis, bet 1995. gadā – Jānis Apals. Noskaidrots, ka apmetne apdzīvota mezolīta laikmetā. “Esam izvietojuši tur atkritumu urnu no metāla viena iemesla dēļ – lai nebūtu iespējas to kādam iedomāties dedzināt. Mūsu sabiedrība ir dažāda, ir bijis gadījums, ka lielais plastmasas atkritumu konteiners bija aizdedzināts,” skaidro iestādes vadītājs un uzsver, ka inspektori regulāri apseko salu un izved atkritumus. “Tur nav paredzēts ierīkot galdus, soliņus un atpūtas vietu. Šī vieta paliks dabīga, autentiska. Lūgums tiem, kuri tur brauc atpūsties, atstāt aiz sevis kārtību,” iesaka M. Lietuvietis un piebilst, ka inspektori visu pieskata, kā arī mēģina ierobežot bebru postījumus uz salas. “Runājot par kapu svecēm, kas tur mētājās, – tās noteikti atstājuši atpūtnieki, kuri vēlējušies gaismu tumšajās nakts stundās,” secina M. Lietuvietis.
Reklāma