Jūnija sākumā piedzīvotās salnas, šķiet, nenodarīja tik lielu postu lauksaimniekiem, kā ilgstošais sausums, kas nu jau valda vairākas nedēļas.
Tas problēmas sagādā gandrīz visās lauksaimniecības nozarēs –
lopiem jau sāk pietrūkt zāles, ko ēst, pirmā sienam nopļautā zāle ataug lēnām vai ir vispār izdegusi, iesētie graudi pa gabalu izskatās zaļi, bet, pieejot tuvāk, vietām čaukst lapas. “Ja arī jūlijā lietu tomēr sagaidīsim, uz bagātīgu rudens ražu nav ko cerēt,” runājot par pieredzēto sausumu, laikrakstam saka Latvijas Lauku un izglītības konsultāciju centra Alūksnes biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Pļavas katastrofālā stāvoklī
Īpaša laikapstākļu maiņa nav gaidāma arī turpmāk, ilgstošas lietavas sinoptiķi neprognozē. Vien nedēļas nogalē šur tur Latvijā bija pērkona negaiss, vietām mūsu novadā uzrasināja neliels lietutiņš.
Ganības laukos vietām izdegušas. “Zinu, ka daži lauksaimnieki lopiem jau baro no pērnās ziemas pāri palikušos skābbarības rulonus. Zāle nav izaugusi no pavasara, bet atstāt to tā un gaidīt, kad izaugs, arī nedrīkst. Garāki augs vien zāles stiebri, kas kļūs arī cietāki, tādēļ izaugušais jāpļauj nost un jāgaida izaugam atāls. Arī nopļautā zāle var sākt izdegt, bet no diviem ļaunumiem jāizvēlas mazākais. Nedaudz labāki ir no jauna sētie un mēslotie zālāji, bet dabīgās pļavas ir katastrofālā stāvoklī,” novērojusi V. Kaparšmite.
Graudaugiem skats drūms
Tikpat bēdīgs skats ir arī labības laukos. Ziemāji lielākoties pārziemoja ļoti labi, un tie, kuri paspēja pavasarī kārtīgi tos samēslot, pašlaik vēl nevar sūdzēties. Tāpat ir ar vasarājiem. “Agrāk iesētie un mēslotie ir vēl daudzmaz dzīvi, pārējiem skats ir drūms. Ja tomēr lietus parādīsies, ražu varam gaidīt, bet krietni sliktāku kā, piemēram, pagājušajā gadā, kad veģetācijai bija labvēlīgi laika apstākļi. Tomēr, ja lietus nelīs arī jūlijā, ražas nebūs vispār, jo graudiem neraisīsies vārpas vai tās būs ar dažiem sīkiem graudiem galotnē,” saka V. Kaparšmite.
Izkaltuši arī dārzi
Izkaltuši arī piemājas dārzi, jo ne visiem ir ūdens, ar ko tos laistīt. Upēs un citās ūdenstilpēs ir mazs ūdens daudzums, vietām izsīkst arī pazemes ūdens krājumi. V. Kaparšmite norāda, ka dārzus šādā sausumā un karstumā noteikti nedrīkst ravēt. “Augs caur saknēm nespēj uzņemt mēslojumu, tomēr tie jāmēslo, taču tikai caur lapām. Tas attiecas uz visiem –
gan tiem, kas aug siltumnīcās, gan tiem, kas stādīti atklātā laukā,” uzsver speciāliste.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils saka
– ja šāda nevienmērīga situācija saglabāsies, tad sausums noteikti ietekmēs arī augļu un ogu ražas daudzumu. “Sausums visbīstamākais var būt arī agrajiem dārzeņiem. Burkānu, sīpolu, pētersīļu un diļļu sēklām ir ciets apvalks, kam optimāls mitrums nepieciešams sēklu iestrādes dziļumā,” teic eksperts.
Reklāma