Šonedēļ Alūksnes novadā notiek Iedzīvotāju padomes vēlēšanas, kurās Alūksnes pilsētā kandidē četri alūksnieši – Inese Leite, Dzintars Strodāns, Liāna Sīle un Haralds Dambis. Otrdien Alūksnes NVO atbalsta centrs, Alūksnes un Apes novada fonds un Alūksnes lauku partnerība aicināja iedzīvotājus uz tikšanos ar kandidātiem, dodot iespēju uzzināt viņu redzējumu par attīstību un iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Motivācija kandidēt iedzīvotāju padomē ir dažāda – tā ir drosme beidzot pašam iesaistīties, vēlme patiesi sadzirdēt iedzīvotājus vai pieredze, redzot, cik bieži pašvaldības lēmumi tiek pieņemti, nepietiekami uzklausot cilvēkus. Viņi ir gatavi nevis stāvēt malā, bet darīt paši. Liāna Sīle atzina, ka kandidēšana viņai ir izaicinājums un liela uzdrīkstēšanās. Taču motivators to darīt bija tieši pašvaldību vēlēšanas, kas notika šovasar. “Pēdējos gados vēroju, kādi cilvēki kandidē pašvaldību vēlēšanās. Pārdomas bija dažādas un, nenoliegšu, – arī negatīvas. Kandidāti bija ļoti dažādi, dažus pat atceros no skolas laikiem. Tas rosināja beigt stāvēt malā, šausminoties par to, kas brīžiem notiek apkārt, bet iesaistīties pašai un dot kādu labumu. Pateicu sev – ir pienācis mans laiks iesaistīties un darīt,” teic L. Sīle.
Dzintars Strodāns atzina, ka arī viņš pašvaldību vēlēšanu laikā iepazinies ar partiju bukletiem, diemžēl tur rakstītais viņu neuzrunāja. Citādāk ir ar iedzīvotāju padomes darbu – viņu ieinteresēja doma, ka svarīgākais būs cilvēks un viņa vajadzības. “Svarīgākais nav tikai tas, ko celšu vai būvēšu, bet spēja sadzirdēt cilvēkus. Strādājot “Alūksnes namos”, es redzu un dzirdu, cik daudz emociju un problēmu slēpjas ikdienas situācijās, kam vajag risinājumus. Būtu vērtīgi, ja padome ne tikai domātu, ko celt un būvēt, bet patiešām sadzirdētu iedzīvotājus. Tas būtu zelta vērts. Mans mērķis ir sadzirdēt, ko cilvēki vēlas, un es naivi ticu, ka tas ir iespējams,” norādīja Dz. Strodāns.
Haralds Dambis kandidēt nolēma, redzot, ka valsts un pašvaldības vadības arvien vairāk attālinās no iedzīvotāja vajadzībām. Kā piemēru viņš min Merķeļa ielas pārbūvi pirms septiņiem gadiem, kad pārstāvēja uzņēmumu “4Plus”. Iedzīvotāji tika aicināti tikai uz projekta apspriešanu, bet pēc tam viņu viedoklis netika ņemts vērā. Par to, ko un kā darīs, uzzināja tikai tad, kad buldozers jau bija pie durvīm. Divās dienās viss tiek izdarīts, un cilvēks paliek kā pie sasistas siles. Viņš piebilst, ka informācija pašvaldības biļetenos bieži ir pārāk īsa, un, ja cilvēks to neizlasa rūpīgi, var nebūt skaidrs, kas un kur tiks darīts.
Padome cilvēkiem
H. Dambis uzskata, ka iedzīvotāju padome var mainīt situāciju, jo tās galvenais uzdevums ir patiesi sadzirdēt cilvēkus un viņu vajadzības. “Kad ieraudzīju pieteikšanās iespēju, nolēmu pamēģināt – varbūt izdosies. Lai gan zinu, ka, piemēram, Bauskas novadā šī padome nav spējusi veiksmīgi sadarboties ar pašvaldību – to bieži uztver kā opozīciju un neieklausās. Es uzskatu, ka iedzīvotājos ir jāieklausās,” sacīja H. Dambis.
Inese Leite bieži staigā pa pilsētu un priecājas par paveikto, tomēr nereti pamana arī nepilnības – darīt varētu citādāk, un tad rezultāts būtu labāks. Sarunā ar draudzeni viņa tika uzrunāta kandidēt iedzīvotāju padomei. Pārdomājusi piedāvājumu, I. Leite piekrita, jo bieži satiek cilvēkus un uzzina viņu problēmas un viedokļus. Ja redz kādas nepilnības vai nepareizības, viņa nekad nav vairījusies paust savu viedokli novada vadībai – piemēram, tā viņai izdevies atbrīvot aizsprostotu noteku. “Tādu situāciju ir daudz, un tās sanāk pamanīt. Ja šī būs mana vieta, es darīšu visu iespējamo,” sacīja I. Leite.
Kādi pirmie darāmie darbi?
H. Dambim patīk padomes kompetence – tā ļauj ierosināt publiskas apspriešanas un saņemt informāciju no pašvaldības institūcijām. “Ir daudz dažādu projektu, bet trūkst kopējas koncepcijas. Pilsētu cenšas sakārtot, lai tā būtu gan skaista, gan funkcionāla, taču tam visam jānotiek vienoti. Piemēram, ietves vajadzētu sakārtot visā pilsētā, ne tikai atsevišķās ielās, lai veidotos kopēja bilde. Jauni projekti būtu jāpielāgo esošajai vizuālajai koncepcijai, veidojot vienotu un unikālu pilsētas seju,” skaidro H. Dambis.
Tā kā iedzīvotāju padome tiek veidota pirmo reizi, Dz. Strodāns uzskata, ka vispirms jādomā, kā tā funkcionēs. “Problēmu būs ļoti daudz, dzirdēsim no visiem pagastiem, tāpēc jau pirmajās tikšanās reizēs padomei būs jāizdiskutē, kā darbosies, lai “nenoslīktu” vēlmēs un darbos. Problēmu, kur rakties, būs daudz, tāpēc nepieciešama skaidra struktūra,” skaidro Dz. Strodāns. Haralds Dambis uzsver, ka padomei jābūt reālam instrumentam iedzīvotāju viedokļa nodošanai pašvaldībai. “Līdz šim cilvēki ar savām domām varēja vērsties pašvaldībā – tas nebija liegts. Taču jautājumi ne vienmēr tika risināti. Iedzīvotāju padome būs vieta, kur apkopot iedzīvotāju viedokļus un nodot tos pašvaldībai. Protams, katram pagastam un pilsētai būs savas vēlmes, taču būs jāatrod kopsaucējs un jāspēj vienoties,” uzsver H. Dambis.
Pirmais darbs – sarunāties
Domājot par pirmajiem darāmajiem darbiem, I. Leite jau saskata, ka Alūksnes parkā vajadzētu vairāk soliņu, turklāt akmens soli nav diez ko patīkami sēdēšanai. “Jāklausās iedzīvotājos, komandā jābūt sapratnei, tad arī jāvirzās tālāk. Cik varēsim īstenot un darīt, viss atkarīgs no maciņa biezuma. Protams, ierosināt gribētos daudz, bet šobrīd par to vēl par agru runāt,” saka I. Leite.
“Pirmais darbs būs sanākt kopā un uzklausīt vienam otru. Iedzīvotāju padome būs ļoti dažāda, cilvēki būs no dažādiem pagastiem, un šobrīd, piemēram, es nezinu, kādas problēmas ir kādā vietā. Gribētos, lai padomē nebūtu strīdu vai sava viedokļa uzspiešanas, jāieklausās vienam otrā un jābūt līdzvērtīgiem. Tad arī izkristalizēsies, kādi ir pirmie aktuālie darbi, kas jādara. Lai saprastu, ko tieši vajag Alūksnē, manuprāt, jāveic iedzīvotāju aptauja, jāorganizē iedzīvotāju tikšanās pa apgabaliem. Noteikti, ka katrā pilsētas daļā ir sava “sāpe” vai problēma, un tās vajadzētu apzināt ,” saka L. Sīle.
Kā sadarboties ar iedzīvotājiem?
“Vispirms man ir daudz draugu, ar kuriem regulāri komunicēju un sarunājos. Mans darbs ir ārā, tāpēc satieku daudz cilvēku, kuri dalās savās domās un viedokļos. Otrs resurss ir internets – var izveidot sarakstes grupas, rosinot cilvēkus ziņot par savām vēlmēm. Trešā iespēja ir saziņa pa telefonu,” saka I. Leite. Viens spilgts piemērs – I. Leite vāca parakstus slimnīcas aizstāvībai, un tieši viņai izdevās savākt visvairāk parakstu.
H. Dambis uzskata, ka “WhatsApp” grupām ir laba ideja un mērķis, taču tās ātri piepildās ar daudz lieku informāciju, un svarīgais pazūd starp mazsvarīgajiem ziņojumiem. Tāpēc viņš uzskata, ka jāmeklē citi informācijas nodošanas veidi. “Lai kā arī attīstījušās tehnoloģijas, tomēr ātrākais saziņas veids ir telefona zvans. Protams, ja jāvāc paraksti, visefektīvākais ir tiešs kontakts,” viņš skaidro.
Dz. Strodāns saziņu ar cilvēkiem salīdzina ar kādu vēsturisku stāstu: “Otrajā pasaules karā bija lidmašīnas, kas atgriezās, bet bija sašautas. Vāca statistiku – kur tās sašautas? Ja spārni bija bojāti, tos laboja, bet, ja sašauts bija motors… tās lidmašīnas nemaz neatgriezās. Ja vēlamies izzināt visu iedzīvotāju viedokli, jādomā, kā sasniegt tos, kuri parasti nerunā. Aktīvie iedzīvotāji izsaka savas domas, bet kā uzklausīt tos, kuri ir “sašauti” – kuri netic valdībai vai padomei? Kā sadzirdēt viņus? Viņu “motors ir sašauts” – jāizprot, kāpēc un kas bija tā “lode”,” pārdomās dalās Dz. Strodāns.
H. Dambis piekrīt, ka visvērtīgāk būtu dzirdēt tieši to cilvēku domas, kuri vairs nekam netic. Lai komunikācija būtu efektīva, nav pietiekami sasniegt tikai 20 – 30 % iedzīvotāju; mērķis būtu iesaistīt vismaz 50 – 60 %. “Labojam katru tehniku, un tāpat katra cilvēka “sirds” jālabo. Jābūt iecietīgiem, jāuzklausa un jāiedvesmo. Jācenšas skaidrot, atvērt acis, lai cilvēki pamostos no tumsas un nāktu gaismā,” piebilda I. Leite.
L. Sīle uzsvēra, ka, lai sasniegtu iedzīvotājus, jāizmanto visi iespējamie informācijas avoti – gan avīzes, gan sociālie tīkli un mājaslapas, gan arī tradicionālas afišas papīra formātā. “Tie, kuri šobrīd klusē un neiesaistās, visticamāk savu viedokli sniegs anonīmi, tāpēc derētu aptaujas – gan papīra, gan digitālas. Tie, kuri nevēlas iesaistīties, ir grūti aizsniedzami. Ar varu nepiespiedīsi,” skaidroja L. Sīle.
KĀ VĒLĒT?
KLĀTIENĒ: Alūksnē – Alūksnes pilsētas Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Dārza ielā 11, tā darba laikā; pagastos – Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienībās – Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros to darba laikā, Kalncempju pagastā – Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienībā tās darba laikā.
ELEKTRONISKI:
Aizpildi vēlēšanu zīmi, paraksti to ar drošu elektronisko parakstu un sūti uz e-pasta adresi: padome@aluksne.lv Elektroniski tiks pieņemtas veidlapas līdz 28. septembra pulksten 23.59.
Vēlēšanu zīmi lejuplādē: https://aluksne.lv/index.php/2025/09/18/velesanu-zimes-elektroniskai-balsosanai-aluksnes-novada-iedzivotaju-padomes-velesanas/
