Gleznošana – laiks pašam ar sevi

Bieži vien mēs pat nenojaušam, cik radoši un talantīgi cilvēki ir mums apkārt. Alūksnes novada bibliotēkā jau vairākus gadus varam sekot līdzi novadnieku radošajiem hobijiem ciklā “Alūksniešu vaļasprieki”. Līdz marta beigām apskatāma skaista gleznu izstāde, kuras autore ir alūksniete Ināra Cine. Gleznošana ir kā meditācija, tas ir laiks pašam ar sevi, un, kā sarunā ar laikrakstu atzīst I. Cine, viņa katrā darbā iegulda ne tikai savu laiku, bet arī emocijas.

Sevi par gleznotāju nesauc

Šobrīd alūksniete ar glezniecību nodarbojas ikdienā un mēģina to darīt katru dienu. Apskatot Ināras darbus, izceļas divas galvenās tēmas – ūdeņi un ziedu motīvi. Jūra izdodas tik dzīvi, ka var just tās tuvumu, un arī pati autore atzīst – ūdeņi viņai īpaši tuvi. Lai sirdī un dvēselē veicinātu pavasara tuvošanos, vērts apskatīt I. Cines gleznotos, krāsām bagātos ziedus. “Darbos ielieku savu enerģiju un emocijas, līdz ar to tas no manis prasa daudz, nepieciešamas lielas koncentrēšanās spējas,” stāsta alūksniete. Viņa pieticīgi sevi par mākslinieci nesauc. “Esmu cilvēks, kurš nevar nosēdēt mierā. Man patīk visu laiku darboties, un gleznošana šobrīd ir mana ikdiena. Katra glezna top citādāk – ir bijis tā, ka vakarā, ejot gulēt, domāju, ka darbu būšu pabeigusi. Bet, pieceļoties no rīta, paskatos ar svaigu skatienu un saprotu, ka kaut kas jāpamaina. Reizēm pie vienas gleznas strādāju divas nedēļas, gleznojot katru dienu vairākas stundas,” radošo procesu skaidro I. Cine.

Dāvina gleznas

Inārai vienmēr interesējušas krāsas, to pielietojums, tādēļ var teikt, ka krāsu pasaulē viņa dzīvojusi kopš bērnības. Pirms vairākiem gadiem tapis lielformāta darbs – sienu gleznojums kādā Balvu pirmsskolas izglītības iestādē. Alūksnietes draugiem un tuviniekiem ir paveicies, jo bieži vien jubilejās saņem kādu no krāšņajām gleznām. “Man patīk tas, ko daru, un vēl vairāk priecājos, ja arī citi to novērtē. Tas dod stimulu turpināt šo nodarbi,” piebilst alūksniete.

Sagaidīt pavasari optimistiski

Kā pati par sevi saka, – Ināra esot spītīgais Mežāzis. Bez neatlaidības neiztikt. “Man patīk izmēģināt ko jaunu, patīk apgūt jaunas prasmes. Pagājušajā gadā internetā ieraudzīju adītas čības. Tad nu ķēros klāt rokdarbiem. Adīju, kamēr iznākums mani apmierināja,” atceras I. Cine un uzsver, ka citi vaļasprieki gleznošanu nav izkonkurējuši, un viņa to dara katru dienu.

Gaidot pavasari, alūksniete visiem novēl optimismu un dzīvotgribu. “Pats galvenais ir miers un drošības sajūta,” nosaka I. Cine. Sagaidīsim pavasari, priecājoties par novadnieces krāšņajām gleznām un apmeklējot Alūksnes novada bibliotēku.