Desmit pašvaldībām var nākties mēnesi slēgt pašvaldību iestādes, tostarp Alūksnei

Neskatoties uz panākto uzlabojumu nākamā gada pašvaldību budžetā, vairāk nekā desmit pašvaldībām var nākties mēnesi slēgt pašvaldību iestādes, aģentūru LETA informēja biedrības “Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība” (RACA) izpilddirektors Vents Armands Krauklis (“Vidzemes partija”).

Viņš informē, ka RACA nosūtījusi Ministru kabinetam un Saeimai vēstuli, aicinot nepieļaut šādu situāciju un palielināt īpašo valsts dotāciju tām pašvaldībām, kuru ienākumi uz vienu iedzīvotāju nesasniedz apjomu, kas segtu plānoto izdevumu pieaugumu 2024.gadā, kā arī visu deinstitucionalizācijas projektu izmaksas visām pašvaldībām segt 50% apmērā.

Vēstulē norādīts, ka RACA pārstāvji aktīvi piedalījās sarunās ar Finanšu ministriju, kā arī Vienošanās un domstarpību protokola starp Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Ministru kabinetu apspriešanā, kā rezultātā pašvaldību budžetu situācija 2024.gadam nedaudz uzlabojās.

Vienlaikus RACA vērš uzmanību, ka aizvien ir gana daudz pašvaldību, kuras nespēs nākamgad pilnvērtīgi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem tādā apmērā, kā to darīja šogad, jo valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas palielinājums, pirmsskolas izglītības pedagogu algu palielinājums un citu obligāto izmaksu kāpums daudzās pašvaldībās prasa vairāk naudas nekā paredzamais budžetu palielinājums. Lai tas nenotiktu, visu pašvaldību budžetu palielinājumam 2024.gadā būtu jābūt vismaz 8%, salīdzinot ar 2023.gadu.

RACA aprēķinājusi, ka, lai sabalansētu budžetu, vairāk nekā desmit pašvaldībās būtu jāslēdz visas iestādes un struktūrvienības, ieskaitot skolas un bērnudārzus, uz vairākām nedēļām vai pat mēnesi, sūtot darbiniekus bezalgas atvaļinājumā. Īpaši sarežģīta situācijas solās būt Kuldīgas, Dobeles, Valkas, Madonas, Talsu, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu, Augšdaugavas un Rēzeknes novadu pašvaldībās.

LETA jau vēstīja, ka LPS saglabā atšķirīgu viedokli no valdības par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, kā arī izglītības un satiksmes jomā.

Par jautājumiem, kur netika panākta vienošanās starp valdību un pašvaldībām, LPS turpinās uzstāt un meklēt risinājumus.

Pašvaldībās nodokļu ieņēmumi esot bijuši mazāki par inflācijas apmēru. Šobrīd esot sasniegts slieksnis, kad pašvaldībām patiesi vairs nav līdzekļu, jo situācija no citiem gadiem atšķiras tieši ar būtisko izdevumu kāpumu, kas nav saistīta ar pašvaldību.

“Valsts prioritātei ir jābūt reģionālo atšķirību mazināšanai. Ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu valstī kopumā, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus, ieguldīt attīstībā un iedzīvotāju labklājībā,” uzver LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

LPS un valdība saglabā atšķirīgus viedokļus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali pašvaldību budžetam 80% apmērā, azartspēļu nodokļa ieņēmumu daļas 25% apmērā atjaunošanu pašvaldību budžetā.

Saistībā ar kredītiem puses vienojušās, ka Valsts kasei ir tiesības veikt grozījumus pašvaldību valsts aizdevuma līgumos, samazinot 2024.gadā plānotos pamatsummas maksājumus ne vairāk kā par aizdevuma procentu maksājuma pieaugumu, kas veidojas starp 2023.gada aizdevuma procentu kopsummu un 2024.gada aizdevuma procentu kopsummu.

Nozaru ministriju jautājumos protokolā nostiprināta vienošanās par atbalstu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), lai nodrošinātu tā sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. VUGD struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanas nodrošināšanai 2024.gadā un turpmāk ik gadu piešķirs 2 569 686 eiro, savukārt atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem 2024.gadā un turpmāk ik gadu tiks paredzēti 27 528 335 eiro.

Tāpat protokolā ietverta vienošanās par veselības punktu izveides termiņa pārcelšanu uz 2026.gada 1.janvāri.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju būs jāsagatavo priekšlikums par pašvaldībām nepieciešamajām investīcijām ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektiem sākot no 2025.gada.

Ministru kabinets un LPS saglabā atšķirīgus viedokļus satiksmes jomā, proti, par tranzītielu finansēšanu un uzturēšanu, mērķdotāciju pašvaldību autoceļu infrastruktūrai un valsts vietējo autoceļu atjaunošanu. LPS uztur viedokli, ka jāizstrādā ilgtermiņa tranzītielu finansēšanas un uzturēšanas politiku, lai nodrošinātu reģionālo centru, vietējās nozīmes centru un apdzīvoto vietu sasaisti ar reģionālās un nacionālās nozīmes centriem.

Tāpēc nepieciešams palielināt valsts budžeta finansējuma bāzi vismaz par 2 miljoniem eiro. Tāpat protokolā ietverts LPS viedoklis, ka, lai nodrošinātu pārvadājumus pilsētas nozīmes maršrutos, kā arī reģionālos pārvadājumus ar autobusiem atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, 2024.gadā nepieciešams rast papildu valsts budžeta līdzekļus 16,4 miljonu eiro apmērā.

Protokolā saglabātas domstarpības par vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveides kritērijiem un prioritātēm, un visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.

Nelielas atšķirības viedokļos saglabājas par kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodoklim 2025.gadā u.c.

LETA jau ziņoja, ka valdība 24.oktobrī atbalstīja Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu, kurā liela uzmanība pievērsta nodokļu ieņēmumu sadalījumam.