Dace Plaude
Ernsta Glika Bībeles muzeja eksponātu ik gadu papildina dāvinājumi – Bībeles dažādu tautu valodās un citi reliģiska satura izdevumi. Šī gada nogalē tā krājums kļuva bagātāks ar vēsturnieka Vitolda Mašnovska veidotās enciklopēdijas “Latvijas luterāņu baznīcas” četriem sējumiem.
Enciklopēdiju muzejam dāvinājis pazīstamais operdziedātājs, Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Filharmonijas kādreizējais solists Aleksandrs Poļakovs, kurš ilgus gadus pavadījis ārpus Latvijas, dziedot dažādos Vācijas operteātros. Iecere par dāvinājumu viņam radusies pēc muzeja apmeklējuma šoruden. “Bībeles muzejs Alūksnē jau sen bija manā redzeslokā un šogad radās izdevība to arī apmeklēt. Tas ir brīnišķīgs, manuprāt, idejas ziņā viens no skaistākajiem Latvijā un tik skaistā vietā, kāda ir jūsu lieliskā pilsēta. Ne velti viena no jūsu iedzīvotājām savulaik kļuva par Krievijas ķeizarieni un gan jau arī Zviedrijas karalim Kārlim XI bija savs nodoms, kad viņš izvēlējās Ernstu Gliku par Bībeles tulkotāju un viņam nebija noslēpums, kas tas bija par cilvēku un no kurienes viņš nāk. Jūs varat būt lepni,” saka A. Poļakovs, piebilstot, ka Bībeles muzejā saticis aizrautīgus darbiniekus ar dziļu interesi par vēsturi, tādēļ ir ieceres sadarbību turpināt.
Kad viņš vaicājis kultūrvēsturniekam Jānim Polim, vai muzeja krājumā ir enciklopēdija “Latvijas luterāņu baznīcas”, un uzzinājis, ka nav, sacījis – V. Mašnovska enciklopēdijai Bībeles muzejā noteikti jābūt.
A. Poļakovs stāsta, ka abi ar šī apjomīgā izdevuma autoru ir seni draugi, strādājuši arī pie kopīga projekta, organizējot Nurmes jeb Nurmuižas baznīcas 420 gadu jubilejas sarīkojumu Talsu novadā. “Vitolds Mašnovskis ir fantastisks cilvēks,” saka viņš, uzverot enciklopēdijas autora ieguldīto lielo darbu un aizrautību vēstures pētniecībā, tās dokumentēšanā, kas vainagojies ne tikai ar izdevumu “Latvijas luterāņu baznīcas”, bet arī vairākiem enciklopēdijas “Muižas Latvijā” sējumiem.
Savukārt enciklopēdijas autors V. Mašnovskis saka: “Man ir gandarījums, ka šīs grāmatas cilvēkiem interesē un patīk. Priecājos, ka esam pazīstami ar Aleksandru Poļakovu, jo viņš bija tas, kurš palīdzēja Vācijā nokārtot dokumentāciju, lai es tiktu pie vācu fotogrāfijām. Daudzu baznīcu, kad sāku strādāt pie šī izdevuma veidošanas, vairs nebija. 16 gadus strādāju Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Kad redzēju, kāda situācija Latvijā ir ar vēstures un kultūras pieminekļiem, sāku strādāt, lai to piemiņu iemūžinātu. Grāmatās šī piemiņa paliks uz visiem laikiem. Mutiskais un vizuālais savu lomu bieži vien nenospēlē, bet grāmata ir mūžīga. Otrkārt, man patīk baznīcas, jo tā ir mūsu tautas vēsture. Ja mēs to nesaglabāsim, jautājums, kurš cits to saglabās? Mana pārliecība – katram cilvēkam aiz sevis kaut kas ir jāatstāj.”
V. Mašnovskis atzīst, ka enciklopēdiju tapšanas ceļš bijis ilgs un sarežģīts, taču, pateicoties atsaucīgiem cilvēkiem izdevies savākt vecās fotogrāfijas, bet Latvijas luterāņu baznīcas mūsdienās fotografējis pats grāmatas autors.
Bībeles muzeja vadītāja Solveiga Selga teic, ka enciklopēdija “Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas” ir brīnišķīgi skaista dāvana un reizē – arī novērtējums muzeja darbam. Iepriekš sazinoties ar muzeja vadītāju, interesentiem ir iespēja apmeklēt muzeju un apskatīt enciklopēdiju. Savukārt kultūrvēsturnieks Jānis Polis uzsver, ka šo izdevumu veidojis izcils profesionālis, cilvēks, kurš izprot vēsturiskos laikmetus, reliģijas vēsturi.
Reklāma