Bērnu automašīnā nepiesprādzē, jo “viņš negrib”

Lai arī lielākā daļa jeb 90% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir bērni līdz 18 gadu vecumam, uzskata, ka lietot drošības elementus automašīnā – drošības jostu un bērna vecumam atbilstošu sēdeklīti vai paliktni – ir ļoti svarīgi, teju puse (42%) tos izvēlas nelietot īsos pārbraucienos, bet 22% – uz nomaļākiem lauku ceļiem. Vienlaikus 13% piekāpjas bērnam, kad tas atsakās lietot drošības elementus, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.

Par bērna drošību automašīnā ir atbildīgs pieaugušais

Kaut arī par drošības elementu nepieciešamību šaubās vien retais, tikai 84% vienmēr tik tiešām pārliecinās, ka bērns ir atbilstoši sagatavots braucienam. To atzīst lielākā daļa (90%) sieviešu un tikai 77% vīriešu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka sieviešu attieksme pret bērnu drošības elementiem vienmēr ir atbildīgāka: 42% pieaugušo, kuri ne vienmēr pārliecinās, ka bērns ir atbilstoši sagatavots drošam braucienam, uzskata, ka bērnu var nepiesprādzēt īsos pārbraucienos, piemēram, uz piemājas veikalu, t. sk. 50% sieviešu un 38% vīriešu. Vēl 13% iedzīvotāju ļauj bērnam pašam izlemt, vai viņš vēlas mašīnā piesprādzēties, un padodas niķošanās un kliegšanas priekšā. 

“Drošības jostas lietošana pat īsā pārbraucienā nebūtu tā lieta, kuru vajadzētu ļaut izvēlēties, – drošības jostas ir jāaizsprādzē obligāti vienmēr un visiem. Bērns atkārto pieaugušā uzvedību, tāpēc rodas jautājums, kādu piemēru vecāki rāda ar šādu rīcību, un arī jājautā, vai paši vienmēr piesprādzējas, ja jau bērnam vispār ienāk prātā, ka to var nedarīt. Pat īsos pārbraucienos pret drošību būtu jāizturas ar vislielāko atbildību – bērni ir vislielākais dārgums, kāds mums ir, tāpēc jādara viss iespējamais, lai viņus pasargātu jebkurā situācijā, bet sevišķi – palielināta riska apstākļos,” uzsver BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Atbilstošus drošības elementus praksē lieto vien divas trešdaļas iedzīvotāju

Valsts policijas statistika liecina, ka situācija ar bērnu drošību transportlīdzekļos kopumā ir uzlabojusies – salīdzinājumā ar 2019. gadu pērn fiksēts teju divreiz mazāk pārkāpumu par sēdeklīšu un paliktņu nelietošanu. Tomēr šī gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2021. un 2022. gadā pārkāpumu ir vairāk. 

Lai arī aptaujā paustie viedokļi ļauj secināt, ka vairāk nekā 80% iedzīvotāju rūpējas par drošības elementiem, pārvadājot bērnus, pēdējos gados Latvijā veiktie pētījumi rāda, ka, pārvadājot bērnus transportlīdzeklī, tikai 60% gadījumu tiek pareizi lietoti bērnu vecumam atbilstoši sēdeklīši vai drošības paliktņi. Savukārt 10–20% gadījumu bērni nelieto nekādu drošības sistēmu, atklāj Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs. 

“Saskaņā ar statistikas datiem par visiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros kā pasažieri cietuši bērni, 75% gadījumu tie ir bērni līdz 5 gadu vecumam, un pusē gadījumu cieš bērni vecumā līdz 14 gadiem. Tas vēlreiz atgādina, ka katram autovadītājam, kurš pārvadā bērnus, jārūpējas par bērnu drošību transportlīdzeklī, atbilstoši lietojot bērnu sēdeklīšus vai paliktņus, kas būtiski palīdz glābt bērna veselību un dzīvību. Īpaši jāņem vērā, ka bērnu sēdeklīši, kas uzstādīti, lai bērns skatītos pretēji braukšanas virzienam, ir ievērojami drošāki un lietojami, cik vien ilgi iespējams, – arī līdz četru vai piecu gadu vecumam. Tomēr primāri ir jādomā un jāpanāk lielāka kopējā ceļu satiksmes drošība, jo tā tiešā mērā ir saistīta ar bērnu drošību ceļu satiksmē,” skaidro Juris Kreicbergs.

Būtiska loma ir vecāku pārliecībai par drošības elementu lietošanas nepieciešamību

Psiholoģe Natālija Dauberga uzskata, ka problēma nav tik viennozīmīga un katram vecākam var būt pilnīgi citāda motivācija, kādēļ netiek lietoti bērniem paredzētie drošības elementi automašīnā: “Teorētiski visi zina par nepieciešamību, taču praksē bieži tiek darīts pretēji – to ietekmē dažādi apstākļi, piemēram, vecāku nogurums, neuzmanība, ticība, ka viss būs labi, un emocionālās noturības trūkums, reaģējot uz bērna uzvedību.” Psiholoģe uzsver, ka problēmas mazināšanā būtiska loma ir vecāku izglītošanai, tos iepazīstinot ar reāliem statistikas datiem par bērnu traumām ceļu satiksmes negadījumos un kliedējot mītus par to, ka īsi ceļa posmi ir droši. “Pastāv mīts, ka viss sliktais notiek naktīs un dienas gaišajā laikā viss būs labi, tomēr, kā zināms, jebkurš ceļa posms jebkurā diennakts laikā var izrādīties bīstams. Arī mērojot nepilnu kilometru līdz tuvākajam lauku veikaliņam, ceļā var gadīties bīstami līkumi vai dzēris traktorists,” skaidro psiholoģe.

Lai vecākiem būtu vieglāk rūpēties par bērnu drošību un atbildīgi izmantot bērniem piemērotus drošības elementus, BALTA un psiholoģe Natālija Dauberga dalās praktiskos ieteikumos:

• ir jāsaprot, kādēļ drošības prasību ievērošana ir svarīga gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ievērojot prasības, mēs ne vien pasargājam sevi, bet arī rādām bērniem reālu piemēru, jo, ja bērns tiek piesprādzēts, bet vecāks pats to nedara, ar laiku bērns uzdos jautājumu, kādēļ uz pieaugušajiem drošības prasības neattiecas;
• noteikumiem un vecāku norādēm jābūt konsekventām. Piemēram, piesprādzēšanās ir obligāta visiem neatkarīgi no tā, cik tāls ceļš mērojams;
• būtiska loma ir vecāku pārliecībai un nelokāmībai – nogurums vai bērnu emocijas nav attaisnojums nosprausto robežu pārkāpšanai. Lai veicinātu emocionālu izturību un izprastu, kādēļ nospraustās robežas ir svarīgas, vecākiem vērts arvien izglītoties un pievērsties tematiskai literatūrai.