Sandra Apine
Alūksnes novada pašvaldība iesaistījusies Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT III, kas atbalsta ilgtspējīgu pilsētu attīstību, projektā “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās”. Galvenais sadarbības partneris ir Altenas pilsēta Vācijā. Projektam noslēdzoties, sadarbības partneri tiešsaistes konferencē atskatījās uz paveiktajiem darbiem un nākotnes iecerēm.
Alūksni konferencē uzteica par īstenotajām radošajām “pop-up” idejām, savukārt projekta vadītāju – par veiksmīgu paveiktā prezentāciju un praktiskiem ieteikumiem citiem. Projekta noslēguma konference notika tiešsaistes platformā “Zoom”, tajā satikās visas projektā iesaistītās dalībvalstis, no Latvijas – Alūksne, prezentējot triju gadu laikā paveikto. Vadošie eksperti arī dalījās pieredzē un pārdomās par mazo pilsētu attīstību perspektīvā.
15 partneri
“Alūksnes novada pašvaldība šajā projektā izvirzīja vairākus mērķus, tostarp aktivizēt mazo uzņēmējdarbību un aizpildīt tukšās telpas pilsētā. To visu bija plānots panākt ar “pop-up” metodes palīdzību. Trīs gados izdevies piesaistīt 15 partnerus no dažādām nozarēm – skaistumkopšanas, viesmīlības, amatniecības un pakalpojumu,” stāstīja Alūksnes novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Māra Saldābola.
Kā vienu no veiksmīgākajiem piemēriem viņa minēja “pop-up” alus bāru un vietējo amatnieku mākslas galeriju, kas ierīkota vecā tirgus paviljona telpās, iedvešot tām jaunu dzīvību. Dalībvalstu pārstāvjiem interesantas šķita arī Alūksnes novada Sabiedrības centra norises – arī tas iesaistās “pop-up” kustībā, piedāvājot Brīvbodi, labdarības tirdziņus un tamlīdzīgas aktivitātes. Tāpat vērtīgi, ka “pop-up” kustība palīdzējusi attīstīties arī vairākām uzņēmējdarbībām, par ko esam vēstījuši laikrakstā, piemēram, atpūtas kluba pārtapšana par burgernīcu un citas “uznirstošas” aktivitātes. ““Pop-up” man atvēra platformu, kurā izpausties, es vairs neesmu skeptiķu pulciņā, esmu izkāpis no rāmjiem un daru,” tā savu iesaisti kustībā komentēja amatnieks Rustams Bogdanovs, kuram tagad ir savs “pop-up” veikaliņš.
Ko paveikuši citi?
Arī dalībvalstu pilsētās, kas cīnījās ar pakalpojumu slēgšanu dažādās nozarēs, bezdarba pieaugumu, iedzīvotāju skaita samazināšanos, jaunu cilvēku aizbraukšanu, projektā piedzīvojuši uzplaukumu, ko atliek noturēt un attīstīt. Arī citviet īstenots kaut kas līdzīgs mūsu “pop-up” alus bāram. Piemēram, Ungārijas pilsētā Nyirbator “pop-up” krodziņš ierīkots vecā, pamestā skolā. Tajā organizē dzīvās mūzikas koncertus, tematiskus vakarus, ir iespēja pavadīt laiku, spēlējot biljardu, boulingu. Jaunieši pirms tam aizplūduši no pilsētas, jo tur pietrūka pulcēšanās, izklaides iespēju, tagad tāda ir.
Savukārt Itālijas dienvidu pilsētā Isernia izdevies “atdzīvināt” pilsētas vēsturisko centru. Sākotnējā bezmaksas telpu noma stimulēja ierīkot vairākus “uznirstošos” veikalus, kas popularizēja vietējo mājražotāju darinājumus, sāka darbību sociālās sadarbības platforma. Interesenti, ka nomnieki bija ne tikai vietējie, bet uzņēmēji no visa reģiona.
Vislielākos panākumus, pat lielākus nekā kustības aizsācēja Altena, projektā guva Portugāles pilsēta Melgaco, atjaunojot rosību vecā pilsētas tirdzniecības kvartālā. Tur apdzīvotas vairāk nekā desmit līdz tam tukšas un nepietiekami izmantotas telpas, un vēl tikpat plānots apdzīvot.
Eiropas idejas mazajā Alūksnē
Konferencē organizēja darbnīcas, kurās aktualizēja “pop- up” jautājumus un iespējas pārņemt labo praksi. Praktiskos padomos dalījās arī projekta pārstāvji no Alūksnes. “Esam pierādījums tam, ka spējam īstenot Eiropas līmeņa idejas tādā mazā pilsētā kā Alūksne. Ja to varam mēs, tad to var arī citas mazās pilsētas gan Latvijā, gan citur,” iedrošina M. Saldābola, paužot cerību, ka nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji, kas “pop-up” kustībā iesaistījušies, turpinās darbu arī pēc projekta noslēguma.
Reklāma