Agita Bērziņa
Alūksnes lauku partnerība izstrādājusi teritorijas attīstības stratēģiju laika posmam no 2023. līdz 2027. gadam. Stratēģiskie mērķi ir trīs – atbalstīt mērķtiecīgus, aktīvus teritorijas iedzīvotājus, teritorijai stratēģiski nozīmīgas darbības un radošus, rosīgus, atbildīgus uzņēmējus.
Februārī un martā Alūksnes lauku partnerība organizēja klātienes tikšanās. Notika kopienu sarunas 12 vietās, piedaloties 123 dalībniekiem, uzņēmējdarbības sarunās piedalījās 21 interesents, notikušas divas tikšanās ar novadu pašvaldībām un bijusi tikšanās ar Alūksnes Bērnu un jauniešu centra pārstāvjiem. “Stratēģijas izstrāde balstīta uz teritorijas iedzīvotāju, uzņēmēju, pašvaldību pārstāvju, ekspertu un mūsu biedru viedokļiem un idejām. Tās galvenais finansējuma avots ir Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Kāds būs finansējuma kopējais apjoms jaunajā periodā, aptuveni ir zināms, bet precīzo finansējumu uzzināsim, kad tiks apstiprināta stratēģija. Šobrīd zināms finansējuma sadales plāns, kas paredz, ka iedzīvotāju iniciatīvām jāatvēl 25 % no kopējās naudas, tikpat, 25 %, teritorijā stratēģiski nozīmīgām darbībām, bet 50 % – uzņēmējiem. Stratēģijas vīzija – Alūksnes lauku partnerības teritorijas ļaudis rada, darot kopā!” stāsta Alūksnes lauku partnerības valdes priekšsēdētāja Santa Harjo – Ozoliņa.
Darīt kopā un sadarboties
“Īstenojot šo Alūksnes lauku partnerības stratēģiju, vēlamies sasniegt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju iesaisti savas vietas un teritorijas attīstībā, kopīgi radot idejas, atbilstoši savām vajadzībām un pieejamajiem resursiem, tādējādi uzlabojot savas dzīves kvalitāti. Īpaša loma ir spējai darīt kopā un sadarbojoties, iesaistot pēc iespējas vairāk cilvēku vai radot labumu pēc iespējas lielākam cilvēku lokam. Stratēģiskos mērķus esam noteikuši, balstoties uz galvenajiem teritorijas balstiem, bez kuriem tās pastāvēšana ilgtermiņā nav iespējama, un tajā pašā laikā tie savstarpēji mijiedarbojas un papildina viens otru. Šīs stratēģijas īstenošanā būtiska loma ir darīt varošiem un sadarboties spējīgajiem – iedzīvotājiem, kopienām, uzņēmējiem, pašvaldībām, kas spēj nodrošināt teritorijas mērķtiecīgu un kvalitatīvu attīstību,” norāda S. Harjo – Ozoliņa.
Nepārtraukts process
Savukārt Alūksnes lauku partnerība sadarbībā ar dažādām organizācijām, institūcijām un pašvaldību speciālistiem īstenos aktivizēšanas pasākumus, lai attīstītu un stiprinātu kopienu spēju darboties, plānot un veidot dzīves kvalitātei nepieciešamos resursus, turpretim uzņēmumus spēcinātu attīstīt jaunus pakalpojumus un darbības virzienus, tajā skaitā ieviešot videi draudzīgus risinājumus un inovācijas. “Stratēģijas izstrādes laiks nav vienīgais laiks, kad gūt informāciju par vajadzībām vai attīstības iespējām. Šis ir nepārtraukts process. Sekojam līdzi maksimāli visiem procesiem un “turam roku uz pulsa”. Mēs esam tieši tādi paši vietējie iedzīvotāji, kuri ne tikai šad tad parunājas, bet ik dienu dara lielu darbu, lai savu teritoriju darītu labāku. Līdz ar to liela nozīme ir arī partnerības biedriem, kuri ir aktīvākie un spējīgākie mūsu kopienu pārstāvji,” norāda viņa.
Divi novadi
Atgādinām, ka Alūksnes lauku partnerība dibināta 2006. gadā, kas bija Alūksnes rajona padomes vadības iniciatīva, un šajā procesā tika iesaistītas gandrīz visas tā laika Alūksnes rajona pilsētu un pagastu padomes. Tas bija kopīgs lēmums izmantot iespēju un piesaistīt LEADER finansējumu šai teritorijai. Divas tā laika Alūksnes rajona pašvaldības – Gaujienas un Virešu pagasta padomes – iesaistījās biedrības “Lauku partnerība “Ziemeļgauja”” darbībā. Līdz ar to mūsdienās Alūksnes lauku partnerības darbības teritorijā iekļaujas divi novadi – Alūksnes novads un daļēji Smiltenes novads ar Apes pilsētu un Apes, un Trapenes pagastiem.
Reklāma