Labdarības fonds “BeOpen” uzsācis ziedojumu vākšanu mazajai Vidagas iedzīvotājai Amandai Levicai, lai segtu viņai tik ļoti nepieciešamās rehabilitācijas izmaksas Slovākijā, medicīnas centrā “Adeli”. Šopavasar Amanda nosvinēja savu sesto dzimšanas dienu. Viņa ir smaidīga un zinātkāra meitenīte, kura mīl dziedāt, zīmēt un klausīties pasakas, īpaši par savu iemīļoto varoni – cūciņu Pepu. Skatoties multfilmas, Amanda patstāvīgi apguvusi angļu valodu, pārsteidzot gan vecākus, gan ārstus. Taču vislielākais meitenītes sapnis ir pavisam vienkāršs – spēt skriet, lēkāt un dejot tāpat kā citi bērni. Diemžēl smaga diagnoze – spastiska tetraparēze – viņai to liedz. Amanda nestaigā un pat nerāpo, tikai nesen, ar lielu piepūli, iemācījusies sēdēt ar atbalstu. Vecāki tic, ka regulāra rehabilitācija palīdzēs viņai kļūt stiprākai un reiz piecelties kājās. Lai šo sapni piepildītu, ir nepieciešams sabiedrības atbalsts.
Amandas vecāki Sintija un Armands stāsta, ka katrs rehabilitācijas kurss Slovākijā dod meitai acīmredzamus uzlabojumus. “Katru reizi redzam, ka mūsu meita kļūst stiprāka un drošāka. Šīs mazās uzvaras dod mums ticību, ka reiz viņa spēs piecelties kājās. Ir pilnīgi skaidrs – rehabilitācija ir jāturpina,” saka vecāki. Tomēr šīs iespējas ir saistītas ar lieliem izdevumiem, kas krietni pārsniedz ģimenes rocību. Lai gan transportu un dzīvošanu Slovākijā Sintija un Armands sedz paši, pašu ārstēšanu apmaksāt viņi nespēj. Viens rehabilitācijas kurss medicīnas centrā “Adeli” izmaksā 3960 eiro, un gadā nepieciešami vismaz trīs šādi kursi. Tas nozīmē – kopā jāsedz 11 880 eiro.
Mazās cīnītājas sākums
Kāpēc viss notika tieši tā, šodien neviens vairs nepateiks. Sintijas grūtniecība noritēja mierīgi, nekas neliecināja par iespējamām komplikācijām. Taču dzemdības sākās negaidīti – jau 26. nedēļā. Amanda pasaulē nāca priekšlaicīgi, sverot vien 920 gramus. “Kad Amanda piedzima, viņa bija tik ļoti maziņa… mēs nezinājām, ko darīt un neko nesapratām,” atceras mamma. “Sākumā biju pilnīgā šokā. Mūs ievietoja intensīvās terapijas nodaļā. Protams, vīrs nekavējoties devās pie mums. Viņš visu laiku brauca uz slimnīcu un ļoti mani atbalstīja. Gan toreiz, gan arī tagad – mēs vienmēr esam kopā un visu darām plecu pie pleca.”
Kad meitenītes svars sasniedza divus kilogramus, viņu beidzot izrakstīja mājās. Tieši tad Amandai noteica smago diagnozi – spastisku tetraparēzi. Izrādījās, ka bojāta ir smadzeņu daļa, kas atbild par kustību un balsta sistēmu. Ārsti brīdināja – iespējas, ka meitene kādreiz spēs patstāvīgi pārvietoties, esot niecīgas. “Amanda ir mūsu ilgi gaidītais un ļoti mīļots bērns. Kad uzzinājām diagnozi, bija neiespējami noticēt, ka mūsu meita, visticamāk, nekad nestaigās. Prāts atteicās to pieņemt. Tomēr bērnu slimnīcas ārste uzreiz pateica – intelekts nav skarts, garīgās spējas nav cietušas, un viss būs labi. Pateicoties Dievam, tā arī ir noticis. Neskatoties uz diagnozi, meitenīte ir aktīva, smaidīga un dzīvespriecīga,” ar mīlestību saka Sintija.
Amandas rehabilitācijas stāsts
Apzinoties, ka diagnoze nav spriedums, Amandas vecāki nekavējoties sāka meklēt palīdzību – viņi vadāja meitenīti uz dažādām nodarbībām un rehabilitācijām, darot visu iespējamo un pat šķietami neiespējamo. Vēlāk bērnam tika veikta kreisās gūžas operācija, pēc kuras viņa spēkus atguva bērnu rehabilitācijas centrā “Poga”. Meitenei nepārtraukti ir nepieciešama intensīva fizioterapija – gan mājās, gan pie speciālistiem. Kopā ar mammu viņa regulāri apmeklē rehabilitācijas kursus Liepājā, kurus ģimene apmaksā no saviem lī-
dzekļiem. “Kad mēs uz divām nedēļām dodamies uz Liepāju, mūsu tētis piektdienas vakaros noteikti atbrauc pie mums, lai varētu kopā pavadīt nedēļas nogali, un svētdien dodas atpakaļ mājās,” stāsta mamma.
Un vissvarīgākais – Amanda jau vairākas reizes ir izgājusi intensīvu rehabilitāciju Slovākijā, medicīnas centrā “Adeli”. Tur ar viņu strādā speciālistu komanda, izmantojot īpašu metodi, kas sniedz ļoti būtiskus rezultātus. Sākumā tas bija liels pārbaudījums – fiziski smagi un emocionāli grūti, Amanda daudz raudāja, bet uz nodarbībām gāja ar apņēmību. Sākot ar trešo rehabilitācijas kursu, asaras vairs nebija vajadzīgas – tās nomainīja prieks un vēlme darboties. Amanda ir neatlaidīga un pacietīga, un uzlabojumi notiek pamazām, bet nepārtraukti: nostiprinās muguras muskuļi, samazinās spastiskums, viņa apgūst arvien jaunas kustības un prasmes. Meitenīte jau spēj nedaudz nosēdēt bez atbalsta, var stāvēt turēdamās, ķermenis ir kļuvis spēcīgāks, un viņa ir iemācījusies kontrolēt savas kustības. Katra jaunā apgūtā prasme ir liela uzvara un svētki visai ģimenei.
Ģimene, kurā valda mīlestība un rūpes
Pirms meitiņas piedzimšanas Sintija gandrīz 12 gadus strādāja par pirmsskolas izglītības skolotāju Gaujienas bērnudārzā un sākumskolas skolotāju Vidagā. “Man vienmēr patika darbs ar bērniem – īpaši tā mīlestība un sirsnība, kas nāk no mazajiem. Ja es kā skolotāja varēju viņiem sniegt zināšanas, pretmīlestību un iemācīt ko jaunu, mani tas ļoti iepriecināja. Paralēli vairākus gadus strādāju arī par mūzikas skolotāju,” stāsta mamma.
Pēc Amandas piedzimšanas viņa bija spiesta aiziet no darba, lai visu savu laiku veltītu meitai un viņas ārstēšanai. Pēdējos divus gadus Sintija strādāja par krājuma glabātāju vietējā muzejā, taču septembrī darbu nācās pamest – meitiņa sāka apmeklēt bērnudārzu, un mamma tur ir viņas asistente un galvenā palīdze. Turklāt jāorganizē arī rehabilitācijas kursi un ārstu vizītes, kas prasa daudz laika un rūpju.
Tētis Armands strādā par ekskavatora vadītāju. Brīvajā laikā viņš ar prieku remontē automašīnas, ir īsts darba rūķis un gandrīz katru brīvo brīdi velta mājas un pagalma labiekārtošanai. Taču šādu brīžu ir maz – darbs sākas jau piecos no rīta, un tikai vakarā Armands atgriežas mājās, lai palīdzētu Sintijai un pavadītu laiku kopā ar meitu. Viņu mazā, sirsnīgā ģimene visu dara kopā. Svētkus un dzimšanas dienas viņi noteikti atzīmē jautri un mīļi, un Amanda vienmēr lūdz mammai uzcept kūku. Mājās viņiem ir arī haskijs Roksija, kuru Amanda dievina – un šī mīlestība ir abpusēja. Suņa klātbūtne ģimenei sniedz prieku un siltumu ikdienā.
Amanda – mīlestības un spēka avots
Amanda ir ļoti pozitīvs bērns. Viņai patīk tas pats, kas citiem bērniem – skatīties televizoru, spēlēties un doties pastaigās. Ar prieku mācās burtus un zilbes, pārstāsta grāmatas, spēlē klavieres un dzied kopā ar mammu. Diemžēl ierobežoto kustību dēļ viņa nespēj visu darīt pilnvērtīgi un patstāvīgi. Taču, dodoties makšķerēt uz Gauju, tētis vienmēr ņem Amandu līdzi, un viņai tas padodas lieliski. Ģimenei ir vēl viens mazs sapnis – uzcelt savu nelielu pirti. Meitenītei patīk pirts apmeklējumi, kur viņa jūtas laimīga un priecīga, turklāt tas ir arī veselīgi.
Amandas mīļākās rotaļlietas ir Bārbijas – viņai to ir ļoti daudz – kā arī lapsiņa no pārraides “Tutas lietas” un lācītis Ričijs Ru. Mamma un tētis regulāri ved meitu uz tuvumā notiekošajiem koncertiem un citiem pasākumiem. Pagājušajā gadā Grundzālē, pateicoties Ingai Lazdiņai un vēl daudziem citiem māksliniekiem un līdzcilvēkiem, tika sarīkots īpašs koncerts tieši Amandai, un tā laikā izdevās savākt vairāk nekā trīs tūkstošus eiro viņas ārstēšanai. “Šāda vietējo cilvēku labestība mūs ļoti aizkustināja un piepildīja sirdis ar pateicību un prieku,” saka vecāki.
Kopā viss ir iespējams
Levicu ģimene ir stipras un vienotas ģimenes paraugs – kā nepadoties, bet cīnīties un darīt to kopā. “Kas mums palīdz izturēt un nepadoties? Patiesībā – vai tad ir cita iespēja, kā vien turpināt šo cīņu kopā? Amanda ir mūsu vienīgais bērns, brīnišķīga un gudra meitene. Tieši viņa mums dod spēku. Nav tādas iespējas padoties! Ir jādara, un viss. Grūti paredzēt, kā attīstīsies viņas fiziskās prasmes un ko mums izdosies uzlabot, bet mēs ticam, ceram un redzam uzlabojumus. Un, protams, darīsim visu, kas ir mūsu spēkos,” saka vecāki.
Saskaroties ar situāciju, kad bērniņam ir veselības problēmas, Levici iesaka darīt visu iespējamo, lai uzlabotu sava bērna dzīves kvalitāti. “Nepaļauties uz vienu vienīgu viedokli, bet gan meklēt dažādas iespējas, kā palīdzēt. Uzsākt agrīnu ārstēšanu ir būtiski, bet būtiski arī to darīt visu laiku. Amandai fizioterapijas ir nepieciešamas katru dienu, gan mājās, gan pie speciālistiem. Tas ir nebeidzams process un milzīgs darbs gan bērnam, gan vecākiem. Palīdzību lūgt nekad nav viegli… bet saprotam, ka visu diemžēl nevaram segt. Jo izmaksas ir pārāk lielas. Mūsu līdzcilvēki līdz šim bijuši ļoti atsaucīgi un dāsni atbalstījuši iepriekšējās ziedojumu piesaistes kampaņās. Tas dod mums cerību un spēku turpināt cīņu, ticēt un priecāties par katru Amandas sasniegumu,” saka Sintija.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201
Konta nr. LV30 CBBR 1123 2155 00920
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Amandai Levicai
No kontā ienākušajiem ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
Labdarības fondam BeOpen ir Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.
Labdarības projekts ”Zaļā lampa” tiek realizēts sadarbībā ar labdarības fondu BeOpen un ar fonda dibinātāja BluOr Bank atbalstu.
