FOTO: “VISITALUKSNE.LV”
Latvijas 32. lielākā pilsēta – Alūksne – drīzumā varētu kļūt teritorijas ziņā plašāka
Alūksnes novada pašvaldības domes Attīstības komitejas deputāti sēdē 15. augustā pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt priekšlikumu, izstrādājot novada 2028. – 2040. gada teritorijas plānojumu, iekļaut tajā arī ieceri par Alūksnes pilsētas teritorijas paplašināšanu, pievienojot tai Alsviķu pagasta Aizupīšu ciemu, Jaunalūksnes pagasta Kolberģa ciemu un nelielu lauku teritoriju pie tā. Ņemot vērā komitejas pausto konceptuālo atbalstu, teritorijas plānojuma izstrāde turpināsies, iekļaujot ieceri par pilsētas teritorijas paplašināšanu.
Pagaidām tikai izvērtē iespējas
Pašvaldībā skaidro, ka saskaņā ar pērn novembrī pašvaldības domes pieņemto lēmumu šobrīd pašvaldībā notiek teritorijas plānojuma izstrāde jaunam periodam un viens no uzdevumiem tā izstrādes laikā ir izvērtēt iespējas paplašināt pilsētas robežu. Arī Alūksnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2012. – 2030. gadam iekļautajā Alūksnes pilsētas telpiskās attīstības vīzijā ir paredzēta abu minēto ciemu teritoriju saplūšana ar pilsētu.
“Plānojuma izstrādes sākumā, pašvaldības pārstāvjiem tiekoties ar pagastu iedzīvotājiem, aktualizēts jautājums par minēto ciemu pievienošanu pilsētai, sarunās saņemta arī iedzīvotāju atbalstoša nostāja. Balstoties uz komitejas konceptuālo atbalstu un turpinot teritorijas plānojuma izstrādi, pašvaldība organizēs tikšanās ar abu ciemu iedzīvotājiem. Šajās sarunās pašvaldības pārstāvji sniegs sīkāku informāciju, atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem un uzklausīs iedzīvotāju domas. Būs iespēja viedokli paust arī pašvaldības organizētā aptaujā,” skaidro Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka, piebilstot, ka konkrētāka informācija par sabiedrības iesaistes iespējām vēl sekos.
Ciemi saplūduši ar pilsētu
Attīstības komitejas priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Druvis Tomsons uzsvēra, ka prasības, kas būtu jānodrošina pilsētā, šajās teritorijās faktiski ir nodrošinātas. “Attīstoties apbūvei, abi ciemi jau faktiski ir saplūduši ar pilsētu, veidojoties pilsētvidei līdzīgai blīvai apbūvei. Ciemu teritorijās ir nodrošināta infrastruktūra, inženierkomunikācijas, ir laba sasniedzamība, izbūvēts ielu apgaismojums,” komitejas sēdē sacīja Būvvaldes teritorijas plānotāja Vineta Podziņa.
Skaidrojot iespējamās izmaiņas, ja ciemus iekļaus pilsētā, viņa uzsvēra, ka ciemu teritoriju iekļaušana pilsētas sastāvā tiešā veidā nebūs iemesls nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam, arī adrešu maiņa zemesgrāmatā notiek automātiski bez īpašnieka iesnieguma. Tāpat arī dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un nav jāmaina, ja vien to nepieprasa kāds normatīvais akts. Komersanti izmaiņas Uzņēmumu reģistrā var veikt bez maksas, zemnieku saimniecību juridiskās adreses atrašanās pilsētā neietekmē to iespējas piedalīties Lauku atbalsta dienesta projektos, savukārt attiecībā uz apbūvi būs jāievēro pilsētas teritorijai atbilstoši nosacījumi.
Ap ezeru – īpaši noteikumi
Vienlaikus Attīstības komitejas deputāti konceptuāli atbalstīja priekšlikumu teritorijas plānojumā noteikt atsevišķu teritoriju ar īpašiem noteikumiem ap Alūksnes ezeru 500 metru attālumā no krasta līnijas. Uzsākot jaunā plānojuma izstrādi, pašvaldība saņēmusi ierosinājumus par šādu izmaiņu nepieciešamību, tādējādi paverot plašākas apbūves iespējas teritorijā apkārt Alūksnes ezeram.
D. Tomsons skaidroja, ka teritorijas ar īpašiem noteikumiem izveide ap ezeru veicinātu apbūves attīstību šajā zonā. Šobrīd, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas sadalīt to mazākās zemes vienībās, tad minimālais iespējamais vienības lielums ir divi hektāri. Taču šī platība bieži vien potenciālajiem pircējiem šķiet par lielu, lai to racionāli apsaimniekotu un uzturētu. Līdz ar šādas teritorijas noteikšanu plānojumā, tai būtu iespēja paredzēt mazāku minimālo zemes vienības platību, piemēram, 600 kvadrātmetri, ja īpašnieks vēlas zemes gabalu sadalīt mazākās vienībās.
