Alūksnē – Gūtenberga iespiedmašīnas prototips

Alūksne ir vienīgā vieta Latvijā, kur var ne tikai apskatīt Gūtenberga iespiedmašīnas prototipu, bet izmēģināt pats iespiest vārdus no Bībeles. Gūtenberga iespiedmašīnas prototipu Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Alūksnes draudze izgatavoja Alūksnes lauku partnerības atbalstīta projekta ietvaros, un tas izvietots Ernsta Glika Bībeles muzejā.

“Ideja par to, ka Alūksnē vajadzīgs iespiedmašīnas prototips, nav jauna jeb nesen radusies. Par to pirmo reizi domājām un runājām jau pirms 12 gadiem, kad šādu ideju izteica mācītāja Magnusa Bengtssona sieva Gunta. Viņa gribēja izveidot nelielu spiestuvi, ar kuru varētu darboties bērni. Ideja man patika, tomēr es to visu redzēju daudz vērienīgāku – lielu iekārtu, ar ko varētu darboties arī pieaugušie. Tomēr tobrīd tam nebija naudas, arī piemērotas vietas, kur tādu lielu iekārtu novietot, lai tā būtu publiski pieejama ikvienam interesentam,” atceras draudzes priekšnieks Normunds Gražanskis. Bībeles muzejā atbrīvojoties telpām, ko izmantoja tūrisma un informācijas centrs, atmiņa atsauca pirms gadiem runāto. “Šoreiz vieta bija, tomēr joprojām nebija naudas. Sākām meklēt iespējas, interesējāmies arī “Alūksnes lauku partnerībā”, kur guvām apstiprinājumu, ka iespiedmašīnas prototipu varētu izgatavot projekta ietvaros. Uzrakstījām projektu, iesniedzām un guvām atbalstu,” stāsta N. Gražanskis.

Izgatavo vietējā galdniecībā

N. Gražanskis neslēpj – izgatavot Gūtenberga iespiedmašīnu nebija viegls uzdevums. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pasaulē šādu iekārtu ir maz un nav publiski pieejami rasējumi.

“Bija jāiztiek vien ar informāciju, kas pieejama interneta vidē. Skatījāmies video, pētījām, analizējām un domājām, kā tas varētu darboties. Zināms, ka šādas iekārtas pa vienai ir Polijā, Amerikā un Austrālijā. Iespējams, arī citviet, šī ir informācija, ko mums izdevās atrast publiski pieejamajās datubāzēs,” stāsta N. Gražanskis un pateicas galdniecībai SIA “ZZ Wood Works”, kas īsā laikā izgatavoja iespiedmašīnu – eksperimentēja, pētīja un mēģināja. Johans Gūtenbergs bija vācu kalējs, inženieris un izgudrotājs, kurš 1445. gadā izdomāja pirmo grāmatu iespiedmašīnas prototipu. “Tā bija revolūcija – varēja masveidā izplatīt rakstīto vārdu. Arī iepriekš bija izdomātas iespiediekārtas, tomēr Gūtenberga izgudrojums bija daudz ērtāks un burtus varēja izmantot vairākkārtīgi,” stāsta N. Gražanskis.

Pirmā Bībeles iespiedmašīna

Pirmais Bībeles drukātais izdevums iespiests tieši Gūtenberga izgudrotajā iespiedmašīnā, tādēļ Ernsta Glika Bībeles muzejs ir vispiemērotākā vieta Alūksnē, kur būt iespiedmašīnas prototipam. Pirms tam bībeļu pārrakstīšana, ko darīja ar roku, bija smags un ļoti lēns process. Vienas Bībeles pārrakstīšana vienam cilvēkam varēja prasīt pat 20 gadu ilgu darbu. Tomēr Gūtenberga izgudrojums šo procesu krietni vien atviegloja, popularizējot grāmatas un informāciju, ko tās saturēja. “Tas ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem cilvēces vēsturē, jo līdz tam iegūt grāmatas savā īpašumā varēja atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai 48 eksemplāri no tolaik 180 iespiestajām bībelēm. Turklāt pilnā apjomā, bez pazudušām lapām ir vien 21. Tieši šī bībele tiek uzskatīta par vienu no skaistākajiem iespiestajiem darbiem. Burti bija ļoti skaisti, gotiskajā stilā, katra panta pirmais burts zīmēts ar roku. Bībele joprojām ir pati vērtīgākā grāmata pasaulē,” stāsta N. Gražanskis. Bībeles muzejā apskatāmais Gūtenberga iespiedmašīnas prototips ir atgādinājums tam, kā Dieva vārds kļuva plaši pieejams.

Piedāvās viesiem un tūristiem

Gūtenberga iespiedmašīnas prototips Bībeles muzejā ir nepilnu mēnesi, un pirmā interesentu grupa, kas to izmēģinās, būs mazpulcēni, kuri Bībeles muzejā viesosies rītdien. N. Gražanskis prognozē, ka lielāka interese par jaunumu Bībeles muzejā būs, sākoties jaunajai tūrisma sezonai.

“Ikviens muzeja apmeklētājs varēs izmēģināt, kā darbojas Gūtenberga iespiedmašīna, iespiežot iepriekš sagatavotās lapās ar muzeja logo tekstu no Bībeles. Tas gan nebūs jāsaliek no burtiem, bet no vārdiem, jo salikšana nav nemaz tik viegla un aizņem daudz laika. Liekot pa vienam burtam, būtu vajadzīga stunda. Turklāt vārdi ir gotiska stila burtiem un, skatoties spoguļattēlā, nav tik viegli saprast, kas ir rakstīts un kādā secībā vārdi jāsaliek. Paša iespiestos Dieva vārdus muzeja apmeklētāji varēs ņemt līdzi kā suvenīru,” stāsta N. Gražanskis. Jaunā iespēja nebūs par atsevišķu maksu, bet būs iekļauta jau muzeja apmeklējuma cenā. “Iepriekšējā tūrisma sezonā Bībeles muzejs piedāvāja mēģināt rakstīt glīti ar spalvu. Tie, kuri to pamēģināja, tagad varēs salīdzināt, kā ir vieglāk, ātrāk un kvalitatīvāk – rakstīt pašam vai iespiest,” rosina N. Gražanskis.