Alūksnes novada pašvaldību un Alūksnes un Apes novada fondu apmeklēja biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvji. Sadarbības sarunās apspriesti gan jautājumi, kuri skar kara bēgļus no Ukrainas, gan drīzumā paredzētā Liepnas patvēruma meklētāju centra atvēršana, kurā patvēruma meklētāji ieradīsies no citām valstīm.

Alūksnes novads – pozitīvs piemērs

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” viesojās Alūksnē projekta ietvaros, kura laikā apmeklē visus Latvijas novadus, kas palīdz bēgļiem no Ukrainas. Biedrība apmeklējusi jau 38 pašvaldības un to nevalstiskās organizācijas, kas sniedz palīdzību bēgļiem no Ukrainas. Biedrības valdes locekle Linda Jākobsone –
Gavala tikšanās laikā uzsvēra, ka Alūksnes novads šajā ziņā ir ļoti pozitīvs piemērs. “Ir pašvaldības, kurās patvēruma meklētājiem palīdz tikai pašvaldības struktūras, un nav nevienas nevalstiskās organizācijas, kas to darītu. Jums tāda ir, un tā ir ļoti aktīva, tādēļ Alūksnes novadā aprūpe ir apjomīgāka un daudzveidīgāka. Alūksnes novada labais piemērs ir arī tas, ka šeit visi bēgļu bērni apmeklē vietējās pirmsskolas izglītības iestādes un skolas. Diemžēl ir pašvaldības, kur tā nebūt nenotiek,” skaidro L. Jākobsone – Gavala.

Būt atsaucīgiem pret kara bēgļiem

Lai arī pašlaik ir aktuālāks jautājums saistībā ar bēgļiem no Ukrainas, L. Jākobsone – Gavala uzsver, ka organizācija palīdz patvēruma meklētājiem no citām valstīm, kurās notiek karadarbība vai militāra rakstura konflikti. Viņa akcentē, ka arī Alūksnes novadā ir jābūt gataviem šos cilvēkus uzņemt. “Ņemot vērā kultūras atšķirības, bēgļiem no attālākajām valstīm vajadzēs varbūt pat lielāku atbalstu, piemēram, valodas ziņā, jo daudzi ukraiņi zina krievu valodu, ko lieto Latvijā, taču komunikācijā ar citvalstu patvēruma meklētājiem tā nederēs,” saka organizācijas pārstāve.

Viņa zina stāstīt, ka nereti pie Latvijas robežas bēgļi saskaras ar nepieņemamu attieksmi un tiek atgrūsti. Tā, piemēram, februāra vēlā vakarā organizācija “Gribu palīdzēt bēgļiem” saņēma palīdzības lūgumu no Sīrijas pilsones, kura jau 10 dienas atradās Latvijas
– Baltkrievijas robežas teritorijā kopā ar viņas 15 gadus veco dēlu. Vēlu vakarā sievieti un viņas dēlu Robežnieku robežapsardzības nodaļas robežsargi aizturēja un ievietoja policijas iecirknī. Pusnaktī biedrības pārstāvis zvanīja uz robežapsardzības nodaļu un Krāslavas policijas iecirkni, lai interesētos par minēto cilvēku atrašanās vietu un situāciju, lūdzot nepilngadīgo puisi un viņa māti neizraidīt uz Baltkrievijas teritoriju. Nedz robežsargi, nedz policija informāciju nesniedza. “Vēlāk saņēmām ziņu, ka atbildīgie dienesti nakts laikā sievieti un bērnu piespiedu kārtā virzījuši pāri robežai uz Baltkrievijas teritoriju, un tas noticis atkārtoti.

Sieviete un bērns nav saņēmuši pienācīgu pārtiku vairākas dienas, tikai robežsardze esot iedevusi cepumus un ūdeni. Sieviete vairākas reizes teikusi Latvijas robežsargiem, ka vēlas patvērumu Latvijā, taču viņas lūgumi ignorēti,” reālu atgadījumu pastāstīja L. Jākobsone – Gavala. Viņa mudina būt atsaucīgiem pret kara bēgļiem, neskatoties uz to, no kuras valsts šie cilvēki nāk. Kara apstākļos visi cilvēki ir pelnījuši patvērumu.

UZZIŅAI

Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka informē, ka pašlaik, kopš bēgļu plūsmas sākuma, Alūksnes novadā reģistrēti 2465

Ukrainas civiliedzīvotāji. “Šis skaits gan nav uz vietas, bet kādu laiku ir novadā uzturējušies un vai nu devušies tālāk vai palikuši šeit,” teic E. Aploka.

Alūksnes un Apes novada fonds šobrīd sniedz palīdzību 36 ģimenēm no Ukrainas.