Turpinot atzīmēt Alūksnes 105. gadskārtu, Alūksnes novada muzejs aicina uz novadpētniecības darbu lasījumu trešo pēcpusdienu 31. jūlijā pulksten 16.00 Alūksnes Jaunajā pilī Klavieru istabā. Pasākumā būs iespēja dzirdēt nozīmīgus pētījumus par dažādām ar Alūksnes vēsturi saistītām tēmām.
Glika ielas pētniece
Vienā no tiem Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Alise Skaistkalne pastāstīs par Glika ielu Alūksnē. “Alise sevi uzskata par īstu savas pilsētas patrioti. Alūksnes vēstures izpēti viņa uzsākusi zinātniski pētnieciskā darba ietvaros. Alises Skaistkalnes pētījums veltīts Glika ielas nosaukuma izcelsmei un vēsturiskajam kontekstam. Pētījuma ideju izvēlēties iedvesmojusi skola
– Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, kurā Alise mācās un kas atrodas šajā ielā,” iepazīstina Alūksnes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa. Nozīmīgākais secinājums pēc pētījuma izstrādes – ka šobrīd zināmais senākais atrastais dokuments, kurā minēts Glika ielas nosaukums, ir 1927. gada Zemesgrāmatas akts par īpašumu Glika ielā 6.
Maz zināma vēstures lappuse
Savukārt vēsturniece Astrīda Ievedniece pasākumā sniegs ieskatu tēmā: “Alūksnes Bērnu darba kolonija, 1947 – 1949”. A. Ievednieces pētījums atklās maz zināmu un nereti piemirstu lappusi pilsētas vēsturē, stāstot par to, kā kara sekas ietekmēja bērnu likteņus. Ar šo tēmu vēsturniece iepriekš iepazīstinājusi arī laikraksta lasītājus. “Astrīda dzīvo Alūksnē kopš 1975. gada, kad pēc Latvijas Universitātes Vēstures fakultātes absolvēšanas uzsāka darbu vēstures un kultūras jomā. Viņai ir bagāta pieredze darbā arhīvā un muzeju nozarē. Pašlaik aktīvi nodarbojas ar novadpētniecību, īpašu uzmanību pievēršot pēckara gadu notikumiem. Viņa uzskata, ka katram ir svarīgi censties saglabāt savas ģimenes, dzimtas un novada vēsturi, lai mēs nepazustu globālo notikumu straumē un saglabātu vietējo identitāti nākamajām paaudzēm,” stāsta J. Baldiņa.
Ieguldījums aizsardzības spēku stiprināšanā
Trešais pētījums būs par Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona izveidošanu, un ar izpētīto pasākumā dalīsies pulkvedis un pirmais Mobilo strēlnieku bataljona komandieris Ēriks Melnis.
Ē. Melnis, ieguvis augstāko militāro izglītību ģenerālštāba virsnieka specialitātē, kā arī militāro zinātņu doktora un asociētā profesora grādu, četrdesmit gadus aizvadījis valsts dienestā – armijā un policijā. Alūksnē Ēriks ar ģimeni dzīvo pastāvīgi kopš 1991. gada, te ir viņa dzimtas saknes. Ēriks Melnis bruņoto spēku interesēs ir veicis pētījumu, kas bija saistīts ar Alūksnes rajona militāri ģeogrāfisko izvērtējumu. Lasījumā “Alūksnē dislocētā Mobilo strēlnieku bataljona dibināšanas un darbības vēsturiskie aspekti (1992 – 1994)” viņš atskatīsies uz laiku, kad pats bija bataljona dibinātājs un pirmais komandieris. “Pētījumā akcentēts alūksniešu ieguldījums Latvijas aizsardzības spēku attīstībā. Pateicoties vietējās sabiedrības atbalstam, Alūksnē tika izveidota ilgtspējīga militārā vienība, uz kuras bāzes vēlāk radās NBS Kājnieku skola, kā arī tika saglabātas vēsturiskās 7. Siguldas kājnieku pulka kazarmas,” ieskatu gaidāmajā lasījumā sniedz J. Baldiņa.
Alūksnes novada muzejs arī informē, ka šoreiz lasījumi nebūs pieejami tiešsaistē, tādēļ visi interesenti aicināti ierasties klātienē muzejā. Gaidīts ikviens, kurš vēlas izzināt Alūksnes vēsturi, pasākums ir bez maksas.
