
Jau trešo gadu dārzkopības entuziastus un profesionāļus sēklu lolotāju vēstneši aicina uz sēklu maiņas atklāšanas pasākumu 27. februārī no pulksten 11.00 līdz13.00 Alūksnes novada Sabiedrības centrā Dārza ielā 8a, 2. stāvā uz īsu lekciju un sēklu maiņu.
“Sēklu maiņa ir neformāla kustība, pašu ievākto sēklu apmaiņai, loloto un mantoto kultūraugu saglabāšanas nolūkos. To Latvijā veicina un koordinē Latvijas Permakultūras biedrība. Šīs kustības pamatā ir pašpietiekamība, nepārtraukta zināšanu padziļināšana un savstarpēja pieredzes apmaiņa un atbalsts,” saka sēklu lolotāja Ērika Rozenberga. Par sēklu maiņas punktiem un to darbību esam vēstījuši arī iepriekš.
Uz sēklu maiņas punktiem iedzīvotāji aicināti nest pašu no kultūraugiem savāktās sēklas, kas vismaz divus gadus audzētas pašu dārzos. Visām sēklām pierakstāma un glabājama informācija par sēklu lolotāja vārdu, sēklu ievākšanas gadu, atzīmējamas auga īpašās pazīmes. Kad sēklas izplatītas starp sēklu lolotājiem maiņas punktā, reģistrē arī sēklu saņēmēju un tā atrašanās vietu. “Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu izsekojamību sēklām, to izplatībai Latvijā un apkopotu atziņas no dažādu audzētāju pieredzes dažādos Latvijas reģionos,” saka Ē. Rozenberga.
Gadu no gada turpinot lolot kultūraugus, noris tautas veikta selekcija/ kultūraugu evolūcija. “Sēklu lolotājus varam uzskatīt par tautas “zinātnisko institūtu”, kuru darbības rezultātā izveidojas konkrētā dārzkopju pulciņā un apkārtnē iecienīto kultūraugu izlase, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām, pielāgojusies vietējiem apstākļiem un saglabā bioloģisko daudzveidību,” norāda sēklu lolotāja.
Permakultūras un augu sēklu lolotāju vērtību sistēma ir dzīva augsne ar tajā dabīgi mītošajām dzīvajām būtnēm, tostarp mikroorganismiem, sliekām. Bagāta, dabīga dārza ekosistēma un saimniekošana bez sintētiskiem mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem, iedziļinoties dabas procesos un “negribēto” kaitēkļu dzīves ciklos un ar zināšanām noturot tos ražai nebūtiskos daudzumos.
“Visus interesentus aicinām iesaistīties sēklu maiņas pasākumos un vietējo dārzkopju pulciņā un piedalīties kultūraugu tautas selekcijas procesā,” saka Ē. Rozenberga.
Reklāma