Annas pasta nodaļā plaukti ar precēm un preses izdevumiem pamazām kļūst tukšāki, jo ar 1.martu tās telpas tiks atstātas. Visus pasta pakalpojumus nodrošinās pastniece, kas katru darbdienu strādās no 8.30 līdz 9.30 pagasta pārvaldes telpā, bet pārējā laikā dosies pie iedzīvotājiem mājās.
Iedzīvotāju protestos
neklausās
“Tas ir diezgan traki, ka nebūs vairs pasta nodaļas, bet neko mainīt nevaram. Turklāt tā viena darba stunda ziemas laikā ir diezgan agra, varētu būt vēlāk. Tagad darba laiks ir līdz pulksten 14.00. Man nav tālu jānāk, tāpēc varu ērti un ātri samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, par elektrību un telefonu, pasūtīt preses izdevumus vai nosūtīt naudas pārvedumus. Kam ir sava mašīna, tas var braukt arī uz Alūksnes pasta nodaļu. Taču ar sabiedrisko transportu izbraukāt ir grūti, jo tad visa diena būtu jāpavada pilsētā,” stāsta pensionāre Asja Purīte. Viņa uzsver, ka pagasta centrā dzīvo daudz vecu cilvēku, kuriem ir grūtības aiziet vai aizbraukt lielāku gabalu.
Annas, Jaunannas un Kalncempju pagasta pārvaldes vadītāja Vēsma Čugunova norāda, ka tika nosūtīta protesta vēstule AS “Latvijas Pasts” valdei un Alūksnes novada domei. “Latvijas Pasta” Pasta tīkla daļas vadītājs Vilis Klincis viņu informēja, ka ar martu visus pakalpojumus sniegs pastniece. “Pasta pakalpojumus iedzīvotājiem arī turpmāk nodrošināšot, tikai to saņemšanai laiks ir ierobežots. Iedzīvotāji iebilst, ka ziemā no rīta vēl ir tumšs, tāpēc vecajiem cilvēkiem ir grūti mērot ceļu pie pastnieces. Iespējams, ka pieņemšanas laiku mainīs, pieskaņojot iedzīvotāju vēlmēm,” saka V.Čugunova. Viņa informē, ka ir vienošanās pastniecei Allai Sidorovai atvēlēt vienu telpu pagasta pārvaldē. A.Sidorova apkalpo Jaunannas un daļu Annas pagasta iedzīvotāju.
Trešā daļa nodaļu ir
nerentablas
Annas pasta nodaļa ir pirmā Alūksnes novadā, bet nebūt ne pēdējā, kur pasta pakalpojumus nevarēs saņemt tā, kā tas bija līdz šim. Tas nozīmē, ka nodaļas darbiniece Edīte Pērkone zaudē darbu. Kopumā jau 62 vietās valstī pasta pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem sniedz pastnieki. “Tiek apgalvots, ka tikai sākumā iedzīvotāji ir neapmierināti. Pēc tam viņi aprodot un piemērojoties jaunajai situācijai, lielu daļu pakalpojumu saņemot mājās. Kā tas būs, to redzēsim,” norāda V.Čugunova. “Latvijas Pasta” Ārējo komunikāciju daļas vadītāja Gundega Vārpa skaidro, ka starpniecības tīkla izveide ir viens no Ministru kabineta apstiprinātā uzņēmuma biznesa plāna stratēģiskajiem uzdevumiem līdz 2014.gadam. Tajā paredzēts pakāpeniski pasta pakalpojumu funkcijas nodot uzņēmuma sadarbības partneriem vietās, kur pasta nodaļu darbība ir nerentabla. “Acīmredzot ieņēmumi, ko iekasē par pasta pakalpojumiem, nesedz Annas nodaļas uzturēšanas izdevumus. Tāpēc pakalpojumus sniegs arī turpmāk, bet nodaļas telpas neizmantos. Latvijā no vairāk nekā 600 pasta nodaļām apmēram 200 ir nerentablas. Tas nozīmē, ka turpināsies šis process, kad pakalpojumu sniegšanu pārņem pastnieks vai vietējais komersants,” atzīst G.Vārpa. Uzņemoties vairāk pienākumu, pastniekiem ir lielāks atalgojums. Nav informācijas, ka kāds ar tiem netiktu galā.
