Jaunannas pagasta piemājas saimniecībā “Dekšņi” pagājušajā nedēļā tika nokostas piecas aitas. Saimniecības īpašniece Alita Meijere uzskata, ka vainojami suņi, savukārt mednieki ir pārliecināti – aitas nokoduši vilki.
Neparedz suņu saimnieku atbildību
“Gribu aicināt neklusēt un stāstīt par šādiem gadījumiem, kas kavē radīt labvēlīgu vidi aitu audzēšanai un attīstīt to kā peļņu nesošu nozari. Saimnieki nepieskata savus suņus, tāpēc tie brīvi var klaiņot apkārt. Kad tiek saplosīti mājdzīvnieki, uzreiz vaino vilkus, nevis suņus, lai gan tie nebūt nav labāki. Esmu pārliecināta, ka šoreiz vainīgi bija suņi, un man neviens nespēs iegalvot – tie bija vilki,” spriež A.Meijere.
Viņa ir sarūgtināta, ka klaiņojošu suņu saimniekiem netiek prasīta atbildība. Oktobra beigās kādā zemnieku saimniecībā Smiltenes novadā suņi nokoduši 13 šķirnes aitas, vēl 15 aitas sakostas un 29 aitas pazudušas. Valsts policijas Valmieras reģionālās pārvaldes prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma informē, ka civiltiesiskā kārtā var tiesā iesniegt labi sastādītu prasības pieteikumu ar pievienotiem pierādījumiem. Taču neviens nevar garantēt, ka izdosies piedzīt zaudējumus, ja suņa saimnieks visu noliegs. “Apsūdzētais ir suns, cietušais – aitas. Nav Krimināllikumā neviena panta, kas paredz suņa saimnieka atbildību, ja viņam piederošs dzīvnieks ir saplosījis citu dzīvnieku,” skaidro D.Jukāma.
Pārdzīvo šķirnes aitu
zaudējumu
A.Meijere 14.novembra rītā redzēja, ka ir nokostas aitas, bet turpat blakus tām – divi suņi. Saimniece uzreiz zvanīja medniekiem, policijai un veterinārārstei, kā arī firmai, kas savāc beigtos mājlopus. Viņa pieļauj, ka viens no suņiem medniekiem bija labi zināms, tāpēc tiek vainoti vilki. “Man aitas ganās kopā ar zirgiem, kuri tās sargā. Turklāt vilki nekad nenāktu tik tuvu mājām. Ja patiesi aitas plosītu pelēči, tad droši vien nebūtu vairs nevienas dzīvas aitas. Veclaicenes “Mauriņos” pēc vilku uzbrukuma bija cietušas un saplosītas daudz vairāk aitu,” uzskata A.Meijere. Turklāt šis nav pirmais gadījums, kad saimniece pie ganāmpulka ievērojusi divus suņus. “Pagājušajā rudenī redzēju, ka suņi trenkā aitas. Trīs aitas bija jau atšķīruši no pārējām, tāpēc skrēju un aizbaidīju suņus. 2007.gadā tika nokostas 3 aitas un vairākas savainotas. Pieļauju, ka arī to izdarīja suņi,” stāsta A.Meijere. Viņa šķirnes “Latvijas tumšgalve” aitas audzē kopš 2006.gada un ir izkopusi ganāmpulku. Četras nokostās aitu mātes bija grūsnas, katrai – pa diviem jēriņiem, un viens pavasara auniņš. Tāpēc ir ne tikai žēl dzīvnieku, bet arī lieli zaudējumi – vairāk nekā 900 latu.
Aitas ir viegls medījums vilkiem
Veterinārārste Gunta Supe pieļauj, ka aitas varētu nokost suņi. Parasti vilki uzbrūk aitām augustā septembrī, kad medībās apmāca jaunos vilcēnus. “Var jau būt, ka tagad viss ir mainījies. Neesmu kompetenta, lai spriestu par to. Iespējams, ka psiholoģiski ietekmējos, redzot turpat suņus. Izskatījās, ka aitas ir dzītas pret kūti un tad nokostas cita pēc citas,” atzīst G.Supe. Viņa norāda, ka klaiņojošie suņi nereti medī kopā, jo tas ir instinkts – dzīties pēc medījuma arī tad, ja paēduši. Turpretim vilki medī iztikai, taču tagad nevajadzētu trūkt barībai mežā. Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris Laimonis Kļaviņš secina, ka par klaiņojošiem suņiem ir daudz rakstīts un runāts. Taču šoreiz viņš ir pārliecināts, ka aitas nokoduši vilki. Mežsargs un mednieki ievērojuši mežā svaigas vilku pēdas. Turklāt veids, kā aitas nokostas un saplosītas, ir raksturīgs tikai vilkiem. “Šis ir jau sestais vai septītais gadījums, kad vilki nokoduši aitas, un visi ir identiski. Acīmredzot suņi tur bija aizgājuši pēc nakts notikumiem. Taču suņi, kuri ir tālāk par 200 metriem no savas mājas, ir uzskatāmi par klaiņojošiem un tāpēc tiek nošauti. Tāds ir mednieku pienākums,” skaidro L.Kļaviņš. Viņš nepiekrīt, ka vilki aitām uzbrūk tikai agrā rudenī. Pirms divām nedēļām vilki saplosīja četras aitas un teļu Šķilbēnos, Viļakas novadā. Turklāt divas aitas bija pusēstas apmēram 30 – 40 metrus no mājām. Līdzīgi bija arī Jaunannas pagasta “Dekšņos”, kur tāpat aitām bija apēsta vēdera daļa. “Suns nevar tik daudz apēst. Tad būtu vajadzīgi 20, nevis 2 suņi,” saka L.Kļaviņš. Tiesa, augustā septembrī vilki nodara lielāku postu ganāmpulkiem. “Pirms dažām dienām man zvanīja mednieks no Rekavas tajā pašā Šķilbēnu pagastā un stāstīja, ka no rīta pamanījis – vilki skatās uz viņa sivēniem,” pamato L.Kļaviņš. Tagad mežā ir ievērojami mazāk stirnu, tāpēc vilki meklē citas iespējas.
