Pagājušā gada laikā naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā nav uzņemta neviena persona no Alūksnes un Apes novadiem. Valstī naturalizējušies 2467 cilvēki, kas ir par 5 procentiem vairāk nekā 2010.gadā.
“Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Alūksnes un Valkas nodaļas ir vienīgās valstī, kur visa gada laikā neviens nav interesējies par iespēju naturalizēties un iegūt pilsonību. Nav arī saņemts neviens iesniegums. Tiesa, iespējams, ka kāds no Alūksnes vai Apes ir iesniedzis dokumentus Rīgā, jo juridiski tādas tiesības ir. Statistikā tad, protams, šis cilvēks būs kā galvaspilsētā naturalizējies,” stāsta pārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Andrejs Rjabcevs.
Alūksnes novadā ir gandrīz 800 nepilsoņi, Apes novadā – 150 nepilsoņi, kuriem naturalizācijas process varētu būt aktuāls. A.Rjabcevs norāda, ka lielāka interese par naturalizāciju un Latvijas pilsonības iegūšanu ir brīžos, kad notiek globāli procesi. Sevišķi izteikta aktivitāte bija vērojama, kad notika Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tad iegūstot Latvijas pilsonību, radās iespēja ceļot pa visām Šengenas zonas valstīm bez ierobežojumiem. Kopš tā laika nav bijuši ne strauji kāpumi, ne kritumi naturalizācijā. “Parasti pieteikumu iegūt pilsonību iesniedz, ja tam ir racionāli apsvērumi,” secina A.Rjabcevs. Pērn lielākā interese par Latvijas pilsonības iegūšanu ir novērota Rīgā, kur saņemta vairāk nekā puse no iesniegumiem, kā arī Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Jūrmalā. Latvijas pilsonībā tiek uzņemtas personas, kas apliecinājušas savu latviešu valodas prasmi, kā arī sekmīgi nokārtojušas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi.
