Gastronomiskais tūrisms Latvijā ienācis salīdzinoši nesen, taču pamazām kļūst arvien populārāks. Tūristi nesmādē iespēju nobaudīt, nogaršot vai pat paši pagatavot kādu ēdienu, kas raksturīgs konkrētai vietai.
Par tikai sev raksturīgiem ēdieniem un dzērieniem sākuši domāt arī Alūksnes un Apes novados. Kad “Lauku ceļotājs”, veidojot jaunus tūrisma maršrutus, izrādījis interesi par malēnisko piedāvājumu, atskārsts, cik maz pašu novados izceltas gastronomiskās vērtības. “Tā ir problēma, par kuru esam sākuši runāt. Līdz šim izskanējuši dažādi priekšlikumi, tomēr konkrētu risinājumu vēl nav,” atzīst Alūksnes novada pašvaldības tūrisma informācijas speciāliste Ingūna Dovgāne. Meklējot malēniešiem raksturīgos ēdienus, atklājies, ka šeit atrodamas saknes profitroļļiem – eļļā vārītiem, kraukšķīgiem mīklas gabaliņiem, ko pasniedz peldošus buljonā.
Savukārt “Kalnarušķu” saimniece Aigija Kalniņa mantojusi recepti no vecāmātes, kura bieži gatavojusi jaunos kartupelīšus ar krējuma vai piena mērci, klāt sacepot žāvētu gaļu vai sēnes ar sīpoliem. Pati A.Kalniņa izdomājusi jaunas receptes, kas piedāvātas ūdenstūristu pavārgrāmatai. Lana Safranoviča Trapenes pagasta senlietu muzejā “Fazāni” piedāvā tūristiem nogaršot putraimu biezputru, sauktu arī par “grūsli”. Kopā ar kartupeļiem, kas pārlieti ar saceptas gaļas gabaliņiem taukos, ar to savos pasākumos cienā arī biedrības “Radošo ideju centrs” dalībnieces. Pastāv uzskats, ka Apei senāk raksturīgas bija lielās lauku tortes, ko vietējās saimnieces turpina cept joprojām. Savulaik tikai šeit bija iecienīta maize, kam pirms cepšanas virsū likti gaļas gabaliņi.
Vairāk lasi laikraksta “Alūksnes Ziņas” 30.janvāra numurā vai pērc maksas rakstu šeit .
