Šo gadu apenieši sāka ar sapni par tekstildarbnīcas izveidi, kas jebkuram interesentam piedāvātu telpas, tehniku, materiālus un iespējas apgūt zināšanas, lai radītu unikālus un nekur citur nenopērkamus darbus.
Pēc gadu ilgiem pūliņiem viņiem izdevies ne tikai sapni īstenot, bet arī padarīt tekstildarbnīcu par iecienītu vietu dažāda vecuma pārstāvjiem. Vai tas būtu pašu gatavots dāvanu maisiņš, neparasta apsveikuma kartīte, veikalā pirktu lietu papildināšana ar kādu personīgu atribūtu vai vienkārši sadzīvei nepieciešamu darbiņu veikšana – nu apenieši zina, ka viņi to visu var izdarīt tekstildarbnīcā, kas iekārtota Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas telpās.
“Tas sapnis tika lolots jau vairākus gadus,” atzīst Dina Meistere, kas kopā ar Lauru Popi un Vinetu Kalniņu rūpējas par tekstildarbnīcas darbību. Savulaik, strādājot par mājturības skolotāju, itin bieži viņai nācies uzklausīt skolēnus, kas nāca ar lūgumiem vecāku uzdevumā. “Mamma lūdza, vai nevarētu novīlēt malu! Mamma saka, ka jūs varētu pāršūt rāvējslēdzēju! Citreiz tas bija lūgums pēc kāda skaista ielāpa uzlikšanas vai kaut kā salāpīšanas. Ne visiem mājās bija šujmašīnas un ne visi prata ar tām strādāt,” atceras D.Meistere. Tolaik arī radusies iecere, ka, ja vien būtu telpas un tehnika, tad uz visiem šiem lūgumiem varētu atbildēt, lai nāk un darbojas paši. Kad ar ideju iepazīstināta kolēģe un biedrības “Apes attīstības atbalsta kluba” vadītāja L.Pope, viņa, būdams praktisks cilvēks, uzreiz sapratusi, kā sapni padarīt par īstenību.
Kopīgiem spēkiem tapuši divi projekti – “Tekstildarbnīcas izveidošana Apē” un “Tekstilmateriālu apstrādes un mašīnizšūšanas apmācību organizēšana Apē”. Pirmais iesniegts biedrības “Alūksnes Lauku partnerība”, bet otrs – Alūksnes un Apes novada fonda organizētajā projektu konkursā “Atbalsts iedzīvotāju iniciatīvām”. Par finansējumu iegādāti darbgaldi un krēsli, divas šujmašīnas, izšujamās mašīnas komplekts, kā arī speciāls gludināmais dēlis ar gludekli. Kad saņemts Alūksnes un Apes novada fonda finansējums, iegādāti nepieciešamie materiāli un darbs varēja sākties. “Tādas svinīgās lentes pārgriešanas mums nemaz nav bijis. Kā sākām darboties, tā viss aizgāja savu gaitu bez visas atklāšanas,” norāda L.Pope. Savu artavu tekstildarbnīcas izveidē devusi arī Apes novada dome.
Lai iedzīvotāji iemācītos apieties ar jauno tehniku, rīkoti trīs mācību cikli. “Bija tādi, kuri ļoti gribēja, bet nevarēja tobrīd nākt. Vienojāmies par mācībām ziemas mēnešos,” lielo atsaucību atceras L.Pope. Mācību dalībnieces bijušas ar dažādām zināšanām – gan tādas, kas ar rokdarbiem ir uz “tu”, gan tādas, kuras pie šujmašīnas apsēdās pirmo reizi. “Gadījās pat, ka ienāk sieviete, ierauga visu tehniku un pasaka – es ļoti atvainojos, bet laikam ne tur esmu ieklīdusi. Ņēmām pie rokas un vedām atpakaļ. Kad sākām reāli mācīt, tad saprata, ka nekas sarežģīts tas nav – vajag tikai sākt darīt,” piebilst D.Meistere.
Šobrīd tekstildarbnīcu izmanto gan bērni un jaunieši, kuriem darbnīcas telpās notiek mājturības stundas un radošais pulciņš, gan vecāka gadagājuma cilvēki, kas uz turieni dodas pēc iepriekšējas pieteikšanās. Darbi top, izmantojot tehnikas piedāvātās iespējas un liekot lietā radošo izdomu. Sevišķi noslogots izvērties pirmssvētku laiks, kad darbnīca izmantota dāvanu gatavošanai. Tiesa, kā uzsver D.Meistere, tekstildarbnīcā ikviens ir laipni gaidīts arī pēcsvētku laikā.
